Pēc tautas nobalsošanas, kurā pietrūka apmēram 120 tūkstošu balsu, lai referendumu atzītu par notikušu, rodas pārdomas par to, cik valstiski un politiski svarīgus jautājumus tauta lemj.
Pēc tautas nobalsošanas, kurā pietrūka apmēram 120 tūkstošu balsu, lai referendumu atzītu par notikušu, rodas pārdomas par to, cik valstiski un politiski svarīgus jautājumus tauta lemj. Nu jau eksprezidente Vaira Vīķe — Freiberga uzsvēra, ka “balsojums nav tikai attieksme par vai pret likumu, tas ir signāls valdībai, ko tauta domā par tās darbu”.
Premjers Aigars Kalvītis un citi valdošās koalīcijas politiķi uzskata, ka referendumi sarežģītu politisku jautājumu izlemšanai būtu jārīko biežāk. Vai tas nozīmē, ka maisam gals vaļā un varēsim ierosināt, vākt parakstus un balsot katru nedēļu?
Nesen politisko partiju apvienība “Vienotība un taisnīgums” nāca klajā ar aicinājumu vākt parakstus, lai ierosinātu likuma “Par valsts pensijām” grozījumus. Izskanēja aicinājums, ka jāmaina valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība — viņam jābūt tautas vēlētam prezidentam. Nupat sabiedrībā populāri cilvēki ierosinājuši, ka vajadzētu balsot arī par to, ka eksprezidente Vaira Vīķe — Freiberga ir pelnījusi kļūt par Jūrmalas pilsētas Goda pilsoni un viņai Jūrmalā vajadzētu piešķirt nekustamo īpašumu.
Vai tā neiebrauksim no viena grāvja otrā? Tikko politiskos procesus vērojām no malas, bet nu vāksim parakstus par katru jautājumu, kurā nav vienprātības. Par to, ka jaunievēlētais prezidents Valdis Zatlers priecājas — “tauta noticējusi, ka pati spēj ietekmēt procesus valstī”, var tikai pasmaidīt.
