Aizvadītā nedēļa bija ļoti raiba. Bija daudz sīku lietu, kuras tomēr jāizdara.
Aizvadītā nedēļa bija ļoti raiba. Bija daudz sīku lietu, kuras tomēr jāizdara. Radu lokā bija skumjš notikums — nācās braukt uz kāda radinieka bērēm, taču tāda ir dzīve.
Skrīveru pašvaldībā bija jāgādā par to, lai virzītos uz priekšu projekti, kuros esam pieteikušies. Diemžēl kādā investīciju projektā saņēmām atteikumu. Pašvaldība bija pieteikusies finansējumam sporta inventāra iegādei. Konkurence bija liela — no 330 Latvijas skolām pieteicās 300. Visiem, protams, naudas nepietika. Diemžēl arī mums tā netika. Interesējāmies, kādas bija neprecizitātes mūsu izstrādātajā pieteikumā, taču konkrētu atbildi nesaņēmām. Vēl par vairākiem projektiem atbildi gaidām. Vēlamies mainīt logus skolas internāta ēkai, taču atbilde — būs nauda vai nē — vēl jāgaida. Neatlaidīgi gatavojam dokumentāciju, lai atkārtoti iesniegtu projektu par gājēju celiņa izbūvei Purapuķes ielā. Tā ir šaura, un cita ceļa, pa kuru bērniem nokļūt līdz skolai, nav. Ja šis projekts izdosies, nākamajā kārtā būvēsim gājēju celiņu Daugavas ielā līdz bērnudārzam “Sprīdītis”.
Pagājušajā nedēļā aktuāla bija arī diskusija par reģionālo reformu. Publiskoja kārtējo projektu, kurā pašreizējie pagasti un pilsētas sadalīti novados. Pēc šī projekta Skrīveri ietilpst vienā novadā kopā ar pašreizējo Aizkraukles novadu, Jaunjelgavas lauku teritoriju, Sēreni, Daudzesi, Seci, Staburagu un Sunāksti.
Ja ierēdņi mūs nevēlas atstāt vienus pašus vai arī ļaut apvienoties, piemēram, ar Krapes pagastu, tad apvienošanās ar Aizkraukli nav sliktākais variants. Protams, mēs esam gana stipri un turīgi, lai iztiktu arī vieni paši. Apvienošana ar kādu trūcīgāku pagastu gan var radīt problēmas cilvēkiem, kuri jau pieraduši pie noteikta attīstības un līdz ar to arī komforta līmeņa.
Novadu veidošana rada ļoti daudz neskaidrību. Nav saprotams, kā attīstīsies jaunveidojamo novadu ekonomika, kā veidosies pārvalde, piemēram, Daugavas kreisajā krastā jau gadu desmitiem nav sakārtos ceļu tīkls, kas ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai novads varētu normāli attīstīties. Ņemot vērā pašreizējās celtniecības izmaksas, novadiem, lai paši spētu sakārtot ceļus, naudas nebūs. Pagastiem, kuri apvienosies novados, sola katram piešķirt 200 tūkstošu latu. Savlaik tā bija liela nauda, tagad, piemēram, Skrīveros, ar to nepietiktu pat gājēju celiņa ierīkošanai vienā ielā.
Valstī pagājušajā nedēļā bija divi svarīgi notikumi, turklāt abi nedēļas nogalē.
Naktī uz svētdienu beidzās pašreizējās Valsts prezidentes Vairas Vīķes –– Freibergas pilnvaru laiks. Jau nākamajā dienā svinīgo zvērestu nodeva jaunievēlētais Valsts prezidents Valdis Zatlers. Taču jau kopš viņa ievēlēšanas amatā nerimst runas par viņa, kā ārsta, pieņemtajām pateicības dāvanām, nenomaksātiem nodokļiem un citām lietām. Diemžēl naudas došana ārstiem jau sen kļuvusi par sistēmu. Ņemot to vērā, teorētiski gandrīz ikviens ārsts vairs nav derīgs virzīšanai augstākiem amatiem, lai gan tieši ārstu vidū ir ļoti talantīgi cilvēki, kuri spējīgi ne tikai ārstēt, bet arī vadīt. Es zinu dažus ārstus, kuri savā darba mūžā nekad neko nav pieņēmuši, taču neviens no viņiem nekad nepretendēs augstākiem amatiem. Līdzīga situācija ir arī vairākās citās profesijās. Vēl citi ir pārāk jauni, kādam ir padomju laikos “sasmērēta” pagātne, bet ārzemnieki neko nezina par reālo situāciju mūsu valstī, un tā līdz bezgalībai, līdz paši atzīsim, ka prezidenta amata cienīgu kandidātu mūsu valstī vispār nav.
Jebkuram, kurš mēģina paveikt ko lielāku, gadās kļūdīties. Līdz ar to iespējams atrast iemeslu, kāpēc viņam liegt darboties visaugstākajā līmenī. Es jaunajam Valsts prezidentam vēlu veiksmi un izturību. Tikai viņa darbi parādīs, vai Saeimas izvēle bija pareiza. Kad amatā stājās Vaira Vīķe — Freiberga, daudzi arī izteica nievājošas piezīmes. To, ka Zatlera kungam ir sirdsapziņa, viņš jau ir pierādījis, atklāti atzīstot, ka pacientu pateicības pieņēmis. Manas mammas krusttēvs savlaik bija veterinārārsts. Viņu gan lielinieki nošāva, taču viņš bija cienījams cilvēks, jo naudu pieņēma tikai no tiem, kas varēja samaksāt. Taču darbu jebkurā situācijā padarīja pēc labākās sirdsapziņas. Jaunajam prezidentam jāļauj pastrādāt. Pašlaik sabiedrība viņam uzgāzusi darvas mucu un tik vien ļāvusi, kā nedaudz acis noslaucīt, lai redzētu, kurp iet. Mani kaitina negatīvisms, kas valda visapkārt.
Sestdien piedalījāmies referendumā par prezidentes apturētajiem grozījumiem valsts drošības likumos. Referendumā gan neizdevās savākt nepieciešamo balsotāju skaitu, lai nobalsošanu varētu uzskatīt par notikušu. Tas pierāda, ka pietiekami labi nav skaidrota šī referenduma nepieciešamība. Katrs skaidrotājs deķīti vilka uz savu pusi. Turklāt šos grozījumus Saeima jau atcēla. Ir daudz citu likumu, kuros ir vēl lielākas pretrunas, taču par tiem, visi, nezin kāpēc, klusē.
Arī es nobalsošanā nepiedalījos. Esmu šajā dzīvē daudz pieredzējusi, tāpēc uz visu skatos ļoti piesardzīgi. Īpaši tad, ja nav skaidra lietas būtība.
Šoreiz bija pārāk daudz emociju. Ļoti daudzi cilvēki, kuri piedalījās referendumā, vienkārši izrādīja cieņu prezidentei, kura pirmo un vienīgo reizi izmantoja tiesības apturēt likumu darbību.
Nedēļas nogalē Latvijā notika ļoti daudz kāzu. Jaunlaulātos vilināja maģiskā triju septītnieku kombinācija laulības apliecībā. Viņiem visiem vēlu laimi un izdošanos. Tomēr cipars vien cilvēka dzīvi ietekmēt nespēj. Uzskatu, ka galvenā ir mīlestība un uzticēšanās. Tikai tad var kopā nodzīvot visu mūžu.
