Kad tagad lasāt “Staburagu”, es ceru, jūs jau esat atgriezušies no vēlēšanu iecirkņa.
Kad tagad lasāt “Staburagu”, es ceru, jūs jau esat atgriezušies no vēlēšanu iecirkņa. Piedalīšanās parakstu vākšanā, vēlēšanās un referendumos — tas ir galvenais ikviena pilsoņa pienākums. Ja to nedarām, tad nav saprotams, kāpēc mēs sevi par tādiem saucam.
Valdība un Saeima gan gribētu, lai mēs šodien darām jebko citu — peldamies, makšķerējam, sēņojam, iepērkamies, precamies, tikai neejam balsot un nebāžam degunu nopietnās lietās. Cilvēks uz izklaidi nav īpaši skubināms, un, ja viņam jāizvēlas — atpūsties vai apgrūtināt sevi ar vēlēšanu iecirkņa apmeklējumu, viņš izvēlas pirmo, nedomājot, ka arī no viņa vienaldzības un apolitiskuma būs atkarīgs, kā mēs visi reiz dzīvosim.
Šīs dienas, 7. un 8. jūlijs, Latvijai ir un būs zīmīgas. Ne tikai tāpēc, ka gads, mēnesis un datums piešķir mums trīs septītniekus un tāpēc valstī notiek ļoti daudz kāzu. Tām, cerams, būs turpinājums — pilsoņu skaita pieaugums…
No pilsoniskā viedokļa galvenais ir referendums — tautas gribas un attieksmes izpausme. No tā pozitīva rezultāta iegūsim tabu valsts drošības likumiem. “Šis ir būtisks pārbaudījums mūsu sabiedrībai. Kādi mēs esam? Vai Latvijas valsts mums ir svarīga? Vai esam gatavi uzņemties atbildību par valstī notiekošo biežāk nekā reizi četros gados?” jautāts aicinājumā, kuru parakstījuši sabiedrībā populāri pilsoniskā foruma “Politisko lēmumu pieņemšana — visatļautība vai atbildīgums?” dalībnieki. Atbildēsim uz šo jautājumu katrs pats sev!
Rīt zvērestu nodos jaunais Valsts prezidents. Viss liecina, ka šo notikumu vairs nekas nespēs aizkavēt. Un tikai pēc kāda laika zināsim, vai šī diena pieminama ar labu vai sliktu. Vai būsim ieguvuši cienījamu Vairas Vīķes — Freibergas darba turpinātāju vai tikai vāru atblāzmu no “senās godības”… Katrā ziņā sabiedrība vēl ilgi neaizmirsīs viņa aizbildinājumu “pateicības” aploksnēm: ārstiem jāpateicas tāpēc vien, ka viņi glābj cilvēkus. Arī ugunsdzēsēji un reizēm arī policisti mūs glābj, bet vai tāpēc ejam pie viņiem ar aploksnēm?
…Ļoti zīmīgas dienas. No mums pašiem atkarīgs, kā tās aizvadīsim, ko paturēsim prātā līdz nākamajai reizei, kad mūsu rīcība atkal kaut ko spēs ietekmēt.
