Staburaga pagasta “Akmentiņu” māju saimniece Zenta Ločmele rīt kuplā radu un draugu pulkā svinēs 65. dzimšanas dienu.
Staburaga pagasta “Akmentiņu” māju saimniece Zenta Ločmele rīt kuplā radu un draugu pulkā svinēs 65. dzimšanas dienu. Daudzi staburadzieši Ločmeles kundzi mīļi sauc par Zentas tanti, īpaši tie, kuriem jubilāre savlaik vietējā pamatskolā gatavoja garšīgas pusdienas.
Staburaga pagasta padomes priekšsēdētāja Aina Ķīse saka: “Domāju, ka nevienam pagastā par mūsu Zentu nav iemesla teikt kādu sliktu vārdu. Viņa ir atsaucīga un izpalīdzīga, un, ja pati nevarēs palīdzēt, atradīs kādu, kurš to izdarīs. Neesmu dzirdējusi, ka viņa kādreiz sūrotos par dzīvi. Zentas kundze ir sabiedriski aktīva, vienmēr piedalās pagasta rīkotajās ekskursijās, izaudzinājusi labus dēlus un palīdz audzināt mazbērnus.”
Ar darbiem nedižojas
Kad stāstu jubilārei, kā viņu pagastā raksturo, Zentas kundze samulst un saka: “Ja jau cilvēki tā runā, tad laikam tā arī ir.” Dižošanās ar labiem darbiem nav viņas dabā. Staburadziete visu mūžu vienkārši darījusi to, ko sirds un prāts licis.
Zenta Ločmele dzimusi un augusi Staburaga pagastā. Viņas mātes un tēva mājas ir “Dālderi”, kur tagad saimnieko vecākais dēls Gunārs. Zentas kundze dzīvo turpat blakus — “Akmentiņos”, sava vectēva mājās. Viņa ir pensijā, strādā pati savā saimniecībā un palīdz dēlam.
Uz balli ar zirgu
Zentas kundzei spilgtā atmiņā ir ievērojamākās Staburaga vietas un notikumi, par kuriem jaunākā paaudze uzzina tikai no nostāstiem. Redzēta Staburaga klints, smelts ūdens no Liepavota, vēroti skaistie Dziesmu svētki Vīgantes estrādē. “Uz koncertiem un ballēm gājām kājām vai braucām ar zirgu. Bija krietns gabals, bet jaunībā nekas nav par grūtu vai tālu. Arī šodien Vīgantes estrādē ir balle un pagastā joko, ka par godu manai dzimšanas dienai,” stāsta Zentas kundze.
Bērni sauc par Zentas tanti
Vēl mācoties pamatskolā, Zenta vasarās strādāja kolhoza fermā par slaucēju. Tā bija turpat “Dālderos”, un meitenes aprūpē bija 15 govju. Pēc skolas viņa turpināja iesākto.
1968. gadā Ločmeļu ģimenē piedzima vecākais dēls Gunārs, bet pēc trijiem gadiem — Andris. Kad Gunārs sāka iet skolā, Vīgantes pamatskolas vadība šajā iestādē piedāvāja Zentas kundzei darbu. Sākumā viņa bija apkopēja, vēlāk strādāja virtuvē par pavāra palīdzi. Skolā aizvadīts 14 gadu. Šie gadi “Akmentiņu” saimniecei palikuši atmiņā kā gaišs un mīlestības pilns laiks. Bērniem ļoti patika laipnā saimniece, un mazie viņu mīļi sauca par Zentas tanti. Savukārt viņa savus mazos draugus reizēm pacienāja ar kādu kārumu. Lai arī jau daudzi gadi pagājuši, kopš Zentas kundze ir pensijā, viņa aizvien saņem uzaicinājumus piedalīties skolas svētkos.
Nu Vīgantes pamatskolā mācās Zentas kundzes mazbērni — dvīņi Laura un Normunds ir 4. klases skolēni.
Svarīgs tuvinieku atbalsts
“Mana dzīve izveidojās tā, ka neesmu apguvusi profesiju, nesportoju un arī pašdarbības kolektīvos neiesaistījos. Taču mani dēli un viņu bērni to, kā pietrūcis manā dzīvē, piepildīja pilnībā. Gan bērni, gan mazbērni dzied, dejo, sporto. Dēli ieguvuši labu izglītību, un arī mazbērni mācās teicami. Vecākajam dēlam ir sava zemnieku saimniecība, jaunākais dzīvo un strādā Rīgā. Ģimene ir lielākā vērtība, kas mums ir. Bija laiks, kad “Dālderos” kopā dzīvoja četras paaudzes. Nu mana māte jau aizsaulē. Tieši viņa man iemācīja, ka vissvarīgākais dzīvē ir tuvinieku atbalsts. Tā arī dzīvojam — gan priekos, gan bēdās vienmēr esam kopā un viens otram palīdzam. Arī manā dzimšanas dienā visa ģimene būs kopā,” saka Zenta Ločmele.
