Vakar savu pirmo svecīti tortē nopūta koknesietes Agate un Megija Bites. Viņas ir dvīnes, un pirmajā dzimšanas dienā katrai bija sava torte. Rubrikā “Jubilārs” viņas ir visjaunākās raksta varones.
Vakar savu pirmo svecīti tortē nopūta koknesietes Agate un Megija Bites. Viņas ir dvīnes, un pirmajā dzimšanas dienā katrai bija sava torte. Rubrikā “Jubilārs” viņas ir visjaunākās raksta varones.
Kad viesojos Andras un Raivja Bišu ģimenē, meitenes bija tikko pamodušās un, dudinot sev vien saprotamā valodā, prasīja ēst. Tā kā kustīgās dvīnes runāt vēl neprot, par meitiņām stāstīja viņu mamma un tētis.
Sajauc tikai vienreiz
Šajā pasaulē Agate un Megija ieradās agrāk, nekā bija paredzējuši ārsti, tāpēc viņas kādu laiku pavadīja slimnīcā. Vecākiem dvīnīšu piedzimšana nebija pārsteigums — to viņi zināja jau māmiņas septītajā grūtniecības nedēļā. Andra, pētot radurakstus, atklājusi, ka attālas radinieces no tēva puses arī auklējušas dvīņus. Tagad meitenes aug kā sēnes — tieši Valentīndienā iznākuši pirmie zobiņi. Staigāt, pieturoties sienām, viņas sāka jau astoņu mēnešu vecumā.
Man māsiņas šķita līdzīgas kā divas ūdenspiles, taču vecāki teic, ka viņas neesot grūti atšķirt — vienai esot apaļāki vaidziņi. Pirmajā mēnesī tētim gan gadījies misēklis — sajaucis… Māmiņai tā gadījies slimnīcā.
Palīdz žurnāls
Rakstura ziņā dvīnes ir atšķirīgas. Tagad meitenēm sācies pasaules izziņas process — tiek apskatīts un aptaustīts viss, kas nav piesiets. Tāpēc ģimenes mīlulis kaķis no viņām pagaidām turas tālāk.
Kārtīgi izgulēties vecākiem gan izdodas reti.
Daudzi paziņas jautā, kāpēc meitenēm izvēlēti tādi vārdi. Andra teic, ka to izvēle bija Raivja ziņā. Uzdevums tētim šķitis ļoti grūts, tāpēc viņš ņēmis palīgā žurnālu “Mans Mazais”. Tajā katru mēnesi ir publicētas bērnu fotogrāfijas ar vārdiem. Raivim iepatikušās divas jautras meitenītes — Megija un Agate. Tā dvīnītes tika pie saviem vārdiem.
Ratiņi mašīnas cenā
Būt dvīņu vecākiem nav lēts prieks. Pamperiem mēnesī nākas tērēt ap divdesmit latu. Lai cik tas būtu dīvaini, veikalos grūti atrast divus vienādus mazuļu apģērbus. Ne reizi vien gadījies, ka veikalā nolūkota skaista kleitiņa, kad prasot otru tādu pašu, pārdevēja skatoties kā uz dīvaiņiem. Andrasprāt, labākais variants ir apģērba katalogi. Pēc dvīņu ratiņiem vecāki brauca uz Daugavpils tirgu. Lai gan par to summu var nopirkt pat lietotu automašīnu, viņi priecājas, ka ratus izdevies nopirkt lēti — par 150 latiem. Rīgā līdzīgi ratiņi maksājot ap 500 latu.
Vērtīgs tikai viens?
Lai gan mūsu valstsvīri runā par demogrāfiskās situācijas uzlabošanu, Andra un Raivis teic, ka tā esot tikai tukšu salmu kulšana. Viņi to neizjūt un ar bažām domā, kā vēlāk varēs “savilkt galus”. Var tikai apbrīnot, cik dīvaina ir atbildīgo amatpersonu domāšana. Piemēram, ja ģimenē piedzimst dvīņi, pilnu bērna kopšanas pabalstu saņem tikai par vienu, otru uzskata par mazāk vērtīgu, un par viņu māmiņa saņem piemaksu, kura ir mazāka nekā pabalsts. Jāsaka gan — kādreiz nebija arī piemaksas. Nekur gan nav veikti pētījumi, ka viens no dvīņiem ēstu divreiz vairāk nekā otrs.
Tētis atvaļinājumā
Andra stāsta, ka viņai ir laimējies, jo bērnu kopšanas atvaļinājumā līdz meitiņu pirmajai dzimšanas dienai ir tētis. Tā kā Aizkraukles ceļu rajonā, kur viņš strādā, Raivis saņēma pietiekami lielu algu, pabalsts iznācis piecas reizes lielāks, nekā tas būtu Andrai (viņa strādāja veikalā). No 6. jūlija tēva lielā pabalsta vairs nebūs, un par abām meitiņām Andra saņems ap 100 latu.
No pagasta pašvaldības ģimene par katru meitiņu saņēma 50 latu, toties pēc viņu piedzimšanas par kanalizāciju, atkritumu vešanu un citiem pakalpojumiem jāmaksā jau par pieciem cilvēkiem, ģimenē ir arī dēls Alvis.
Paziņas teic, ka, dzīvojot ārzemēs, ģimene par dvīņiem saņemtu māju un divas aukles. Bet, kamēr pie mums vēl tā nav, var vien priecāties, ka meitiņas ir spirgtas un veselas un ģimenē valda labestīga atmosfēra. Un tā ir atkarīga tikai no pašiem.
