Jau piekto gadu Bebru pagasta “Ievlejās” saimnieko aizkrauklieši pensionāri Edīte un Jānis Brieži. Neremontēto māju un nesakopto apkārtni Brieži pa šo laiku pārvērtuši par vienu no skaistākajām Bebru pagasta sētām.
Jau piekto gadu Bebru pagasta “Ievlejās” saimnieko aizkrauklieši pensionāri Edīte un Jānis Brieži. Neremontēto māju un nesakopto apkārtni Brieži pa šo laiku pārvērtuši par vienu no skaistākajām Bebru pagasta sētām.
Lūkojoties uz smaidīgo un dzīvespriecīgo Briežu pāri, negribas ticēt, ka viņi jau ir pensionāri.
Iepazīstas ballē
Edītes kundze bija pirmsskolas bērnu skolotāja un strādāja vairākos Aizkraukles rajona bērnudārzos, bet Jānis bija elektriķis. Abi savulaik iepazinās ballē Neretā, kur Edīte strādāja vietējā “dārziņā”, bet Jānis praktiski apguva elektriķa profesiju. Nu Briežu pārim rit jau 43. kopdzīves gads.
Edītes un Jāņa laulība esot laimīga — tā abi sacīja “Staburagam”. Izaudzināti trīs bērni, un “Ievleju” pagalmā bieži redzamas arī četras Briežu dzimtas visjaunākās četras atvasītes. Īpaši labi laukos jūtas četrgadīgie mazdēli Henrijs un Valters. Viņi vectēvam Jānim ik dienu uzdod desmitiem jautājumu un arī piepalīdz lauku darbos. Vecmāmiņa mazos lutina ar gardiem ēdieniem un māca saudzēt dabu, neplūkt puķes, mīlēt dzīvniekus un putnus.
“Ievlejās” ciemojas arī divas meitenes — Vendija un Žaklīna, kuras bērnībā Edītes kundze auklēja. Meitenes auklīti iemīlēja kā vecmāmiņu un vasarās brauc pie viņas ciemos, cik bieži vien iespējams.
Pilsētā nav interesanti
Jautāju, kāpēc Brieži no ērta dzīvokļa Aizkrauklē pārcēlās uz remontējamu māju Bebros?
— Mēs izdomājām, ka pilsētā pensionāram ir neinteresanta dzīve: sēdi četrās sienās, aizej uz veikalu, aizbrauc uz dārzu un atkal dzīvoklī. Tiklīdz mazāk kusties, sāp visas maliņas. Gribējās lauku klusumu un mieru, pašiem savu zemes stūrīti, savu augļudārzu, dīķi, pļavu, kartupeļu lauciņu, svaigu gaisu un plašu māju, kur svētkos visiem sanākt kopā.
Pārdevām visu, ko varējām pārdot, un sākām meklēt lauku sētu. Nekur man tā īsti nepatika, taču, tiklīdz ienācām šīs mājas nekoptajā pagalmā, iekšējā balss sacīja — Jāni, šī ir īstā vieta, te tu visu izveidosi pa savam prātam. Tā mēs arī te palikām, — teic Jānis Briedis.
Sagaida žurkas
Sākums bija diezgan drūms, jo māja bija netīra un nekopta, arī žurku un peļu pilna. Brieži sāka remontēt istabu pēc istabas. “Ievlejas” ir Līvānu tipa māja, ērta un liela, tāpēc darba bija ļoti daudz.
Jānim bija operācija, un, kad viņš slimoja, mazais Henrijs, kurš tikai nesen bija iemācījies runāt, viņam teica: “Opi, tev viss būs labi. Dakteris netīrumus tev no vēdera iztīrīja!”. Jānis pat apraudājās par mazā cilvēciņa pravietojumu, jo operācija bija sarežģīta, un, lai izveseļotos, bija vajadzīgs laiks, dzīvotgriba un ticība sev. Mazdēls ar savu pārliecību vectēvam bija kā malks dzīvības eliksīra. Puisīša vārdi piepildījās, un nu jau labu laiku Jānis ir spirgts un vesels.
Patīk ziedi saules krāsā
Kamēr saimnieks ar palīgiem remontēja māju, raka dīķi, stādīja augļudārzu, būvēja siltumnīcu, tikmēr saimniece gan istabās, gan pagalmā stādīja puķes un rūpējās par “Ievleju” mājīgumu. Istabu iekārtojumā jūt viņas labo gaumi, viss ir tīrs, katra mēbele savā vietā. Papildu mājīgumu rada puķes, paklāji, skaistas vāzes un daudz grāmatu.
Edītes kundzei ļoti patīk dzelteni ziedi, tāpēc “Ievleju” pagalmā saules krāsas ziedu skupsnās ir visvairāk.
— Zeme mūsu kalnā ir cieta un mālaina. Kad kaut ko stādām, tā jāsajauc ar kūdru un kūtsmēslojumu, citādi nekas neaugs. Pērn šādi sagatavotā zemē mums bija laba kartupeļu raža, šogad gan cīnāmies ar Kolorado vabolēm, — saka saimniece.
“Ievlejās” labi jūtas ne tikai cilvēki, bet arī dzīvnieki un putni. Māju apkārtnē saimnieki bieži pamana rudo lapsas kažoku, stirniņas un daudz zaķu. Ziemā garauši bez žēlastības apgrauž jaunās ābelītes logu priekšā, turpat pagalmā.
— Priecājamies par dīķa iemītniekiem. Tajā ir daudz zivju, nav tikai līdaku, bet būs jāielaiž, lai citas patrenkā. Dīķī mājo mežapīles ģimene, bija arī ūdensvistiņa ar cālēniem, bet mūsu kaķene Džina vienu noķēra. Netālu ir arī žagatas ligzda, tās saimniece vienmēr uzmana, kas sētā notiek, — stāsta Jāņa kungs.
Grib savas ūdensrozes
Edītes kundze ļoti vēlas dīķī ieaudzēt ūdensrozes. Viņa jau mēģinājusi stādīt ūdensrozes no Holandes sīpoliņa, taču nekas neiznācis, tāpēc meklēšot kādā ezerā baltās ūdensrozes un stādīšot tās.
Saimniekam nākotnes plāni ir lielāki — mājai jānomaina jumts un jāuzbūvē veranda, bet pagalmā jāuzceļ lapene vai vasaras namiņš.
— Plāni mums kā Napoleonam, un tas viss pašu priekam. Gribas, lai vēl tik nesen nekoptais zemes stūrītis Bebros būtu skaists un iepriecinātu visus cilvēkus, kuri mūs apciemo. Dzīvosim un strādāsim, jau tagad esam gandarīti par pašu ābelēm un ķiršu kokiem, gribas iestādīt arī kādus eksotiskus kokus un košumkrūmus. Vajag tikai laiku un pacietību, un tās mums netrūkst, — pārliecināta Edīte Briede.
