Mēs dzīvojam. Šajā trauksmainajā, raibajā un progresējošajā dzīvē ir divas lietas, par kurām mums jāuztraucas — vai mēs būsim veseli vai slimi. Ja mēs būsim veseli, tad mums nav par ko uztraukties.
Mēs dzīvojam. Šajā trauksmainajā, raibajā un progresējošajā dzīvē ir divas lietas, par kurām mums jāuztraucas — vai mēs būsim veseli vai slimi. Ja mēs būsim veseli, tad mums nav par ko uztraukties. Ja saslimsim, tad ir divas lietas, par ko uztraukties — vai mēs izveseļosimies vai nomirsim. Ja mēs izveseļosimies, tad mums nav par ko uztraukties. Ja mēs nomirsim, tad ir divas lietas, par ko mums uztraukties — vai mēs nokļūsim paradīzē vai tur, apakšā. Ja mēs nokļūsim paradīzē, tad mums nav par ko uztraukties. Ja nokļūsim ellē, tad tur mēs satiksim daudz draugu, radu un paziņu. Mums būs tik daudz interesanta un aizraujoša, ko pārrunāt, ka neatliks laika skumt un uztraukties.
Tad kāpēc vispār ir vērts uztraukties!?
