Šobrīd latvāņi dažādā izplatības intensitātē aug gandrīz visos Latvijas rajonos. 2002. gadā latvāņi aizņēma vairāk kā 12 000 hektāru lielu platību. Ar latvāni invadēto teritoriju skaits ik 14 gados dubultojas.
Šobrīd latvāņi dažādā izplatības intensitātē aug gandrīz visos Latvijas rajonos. 2002. gadā latvāņi aizņēma vairāk kā 12 000 hektāru lielu platību. Ar latvāni invadēto teritoriju skaits ik 14 gados dubultojas.
Kas notiek pie mums?
Latvāņa izcelsmes vietā — Kaukāza reģionā — tā izplatību no vienas puses ierobežo kalni, no otras — biezs mežs. Latvijā šādu ierobežojumu nav. Cīņa pret šo invazīvo augu citās valstīs, piemēram, Igaunijā un Anglijā, sākta valstiskā līmenī.
Latvijā cīņu pret latvāņiem sāka jau sen, bet katru gadu tā prasa arvien lielākus spēkus. 2001. gadā izveidoja zinātnieku grupu lauksaimniecības profesora Andra Bērziņa vadībā, kas pētīja šos augus un meklēja labākās latvāņu iznīcināšanas metodes. 2004. gadā izdeva pagaidu rekomendācijas latvāņu ierobežošanai, kas vairākus gadus zemniekiem bija vienīgais informācijas avots par latvāņu iznīcināšanu. Piešķīra finansējumu latvāņu apkarošanai, taču tam pieteicās ļoti maz cilvēku.
2005. — 2006. gadā Vides ministrija izstrādāja “Latvāņu izplatības ierobežošanas programmu 2006. — 2012. gadam”. Programmas izpildei paredzēja finansējumu — 15 miljonu latu sešos gados. Katrai iestādei, kas iesaistīta programmā, nepieciešamais finansējums jāpiesaka pašai. Šogad, kad apstiprināja valsts budžetu, kļuva skaidrs, ka ne visas iesaistītās institūcijas ir pieprasījušas naudu latvāņu apkarošanai. Naudas trūkums īpaši skāra tos zemes saimniekus, kuri iepriekšējā gadā bija pieprasījuši atbalsta līdzekļus latvāņu apkarošanai no valsts un likuši tos lietā. Taču latvānis ir ļoti viltīgs augs — ja to nepārtraukti neiznīcina visi apkārt esošās zemes saimnieki un ja to nedara regulāri, tas aug atkal, un platības arvien palielinās.
Vienīgā institūcija, kurai piešķirts finansējums šīs programmas realizācijai, ir Valsts augu aizsardzības dienests. “Latvijas valsts ceļi” turpina iesāktos darbus un appļauj ceļmalas. Arī Zemkopības ministrija bija sagatavojusi subsīdiju nolikuma projektu valsts atbalstam latvāņu ierobežošanai un apkarošanai 3 miljonu latu apmērā, taču Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome šo priekšlikumu noraidīja. Tā uzskata, ka nauda latvāņu iznīcināšanai no nacionālajām subsīdijām nebūtu jāpiešķir, jo kārtīgam saimniekam latvānis laukos neaug.
Lūdz atbalstu
Šobrīd aģentūra “Vides projekti” un Valsts augu aizsardzības dienests rīko sabiedrības informēšanas seminārus. Tajos stāsta par latvāņu bioloģiju, iznīcināšanas metodēm un darba drošību. Taču lielākais ieguvums ir iespēja lauksaimniekiem sanākt kopā un paust savu viedokli par Latvijā notiekošo. Zemnieki atzīst, ka pagājušajā gadā valsts atbalsts bija ļoti noderīgs.
Plānojot darbus, saimnieki paredzēja finansējumu arī šim gadam, taču to nepiešķīra. Semināros lauksaimnieki vairākkārt norādīja, ka ne visi veselības problēmu dēļ fiziski spēj cīnīties ar latvāni, tāpēc valstij būtu cilvēkiem jāpalīdz. Paredzēts, ka par tām platībām, kurās saimnieki latvāņus saviem spēkiem iznīcināt nespēj, rūpes uzņemsies pašvaldība.
Lauksaimnieki cer, ka nākamajā gadā naudu tomēr piešķirs, un lūdz atbildīgās institūcijas šo atbalstu pieprasīt.
Kā ierobežot nezāli
Lai savā zemē latvāņus veiksmīgi iznīcinātu, jāzina auga bioloģija, efektīvākās ierobežošanas metodes un jāievēro darba drošība. Pētījumi liecina, ka latvāņu platība palielinās vidēji par 10% gadā.
Ja ir notikusi saskare ar latvāni, jāsargājas no atkārtota kontakta ar augu. Apdedzinātā vieta ar ūdeni un ziepēm jāmazgā 15 minūšu. Ja auga sula ir nokļuvusi acī, tā jāskalo, pagriežot galvu tā, lai skalošanas procesā kaitīgās vielas netiktu ieskalotas otrā acī. Pēc saskares ar latvāni līdz pat trim diennaktīm jāizvairās no saulesstariem, jādzer daudz šķidruma, taču lielāku apdegumu gadījumā obligāti jāvēršas pie ārsta.
Latvāņu izplatības ierobežošanas metodes var iedalīt četrās grupās. Mehāniskā — ziedu čemura nogriešana, centrālo rozešu izduršana, mulčēšana, appļaušana un augsnes apstrāde. Mulčēšana ir latvāņu audzes apklāšana ar melno plēvi, zem kuras veidojas augsta temperatūra un tādējādi tiek iznīcinātas sēklas. Metode ir efektīva, bet ļoti dārga, tādēļ to ieteicams izmantot tikai atsevišķu augu iznīcināšanai. Ķīmiskie paņēmieni paredz latvāņu iznīcināšanu ar herbicīdiem. Bioloģiskās metodes ir latvāņu ierobežošana ar airenes, eļļas rutku, kamolzāles, griķu vai to kombinēto sēju platībās, kurās aug latvāņi, kā arī apganīšanai izmantojot mājlopus.
Kombinētie kompleksie (integrētie) paņēmieni ir ķīmisko, bioloģisko, mehānisko paņēmienu izmantošana vienlaikus.
Visefektīvākā ir kombinētā latvāņu ierobežošanas metode, raundapa lietošanu mainot ar augsnes apstrādi. Ja augus appļauj, jāsadedzina to ziedkopas. Pats galvenais — pēc jebkuras latvāņu ierobežošanas metodes izmantošanas zeme obligāti jāturpina apsaimniekot arī nākamajos gados. Pretējā gadījumā līdzekļi ir izlietoti nelietderīgi.
Darba aizsardzība
No latvāņa izraisītajiem apdegumiem var izvairīties, ja stingri ievēro darba drošību. Cilvēki ar gaišu, jutīgu un alerģisku ādu pret latvāņu sulu ir uzņēmīgāki. Ja ir slikta pašsajūta vai bojāts darba apģērbs, ar latvāņiem darboties nedrīkst. Obligāti jāvalkā aizsargkombinezons ar slēgtām piedurknēm. Tam jābūt tik lielam, lai var brīvi uzvilkt virs apģērba un gumijas zābakiem, jābūt ātri žūstošam un viegli mazgājamam. Svarīgi izvēlēties ērtu apģērbu, brilles vai masku, kas neaizsvīst, kā arī gumijas cimdus un gumijas zābakus.
***
PADOMS.
Izgudrotājs Juris Špīlbergs iesaka ar asu lāpstu nogriezt latvāni līdz ar zemi un uz katra auga rozetes pie saknes uzbērt tehnisko sāli. Viņš šo metodi ir patentējis un, kopjot savu zemi, pierādījis, ka tādā veidā pēc trijiem gadiem latvāņi vairs no zemes laukā nespraucas.
