Lai veicinātu patriotismu, pilsonisko līdzdalību un lepnumu par savu valsti, Naturalizācijas pārvalde un tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš ierosina Latvijā ieviest Pilsoņu dienu.
Lai veicinātu patriotismu, pilsonisko līdzdalību un lepnumu par savu valsti, Naturalizācijas pārvalde un tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš ierosina Latvijā ieviest Pilsoņu dienu. Patlaban tiek apzināta citu valstu pieredze, kurās šāda diena jau ir. Piemēram, kopš 1999. gada šādu dienu atzīmē arī Igaunijā.
Pētījumi rāda, ka valstīs, kurās šādu dienu atzīmē, ir ļoti augsts patriotisma un pilsoniskās līdzatbildības līmenis. Nav gan teikts, vai patriotisms pieaudzis tieši šīs dienas ietekmē, vai arī šāda atzīmējamā diena radusies saistībā ar lepnumu par savu valsti.
Šajā dienā politiķi, ministriju darbinieki, kultūras un inteliģences pārstāvji varētu doties uz skolām un tikties ar iedzīvotājiem, lai pārrunātu dažādas ar piederību Latvijas valstij saistītas tēmas. Varētu arī pasniegt Latvijas pilsoņa Goda zīmi tiem pilsoņiem, kas ir bijuši sabiedriski aktīvi.
Mēģinājums kaut ko uzlabot cilvēku attieksmē, protams, ir apsveicams. Bet vai Pilsoņu dienas ieviešana ir īstais veids, kā to panākt? Lepnumu par savu valsti nevar radīt ar vienreizējām ikgadējām akcijām un skaļiem saukļiem, bet gan, radot sakārtotu vidi, kurā katrs var justies droši, būt pārliecināts par rītdienu.
Ieviešot Pilsoņu dienu un neko citu Latvijā nemainot, labuma nebūs. Šāda diena kļūs par vienu no daudzajām, kuru atceras vien tie, kuriem tas ir darba pienākums.
Latvijā jau ir vairākas dienas, kurās mēs varam lepoties ar savu valsti. 11. novembrī ir Lāčplēša diena, 18. novembrī — Latvijas Republikas proklamēšanas diena, 4. maijā — Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena. Šīs dienas cieši saistītas ar pilsoņu aktivitātēm un ir īstā reize, lai paustu savu attieksmi pret valsti. Var jau būt, ka valsts nav pelnījusi, lai ar to lepotos, bet varbūt mēs, Latvijā dzīvojošie, paši esam pieļāvuši, ka valsti ar lepnumu piemin retais?
