Kārtīgs latvietis nevar iedomāties dzīvi bez tradicionālajiem vasaras saulgriežu svētkiem — Līgo.
Kārtīgs latvietis nevar iedomāties dzīvi bez tradicionālajiem vasaras saulgriežu svētkiem — Līgo. Tomēr ir cilvēki, kuri dažādu iemeslu dēļ šos svētkus pavada ārpus Latvijas. Tie, kuriem tas bijis jāpiedzīvo, noteikti atzītu, ka svešumā ne alus ir tik smeķīgs, ne siers tik garšīgs.
Skotiem alus negaršīgs
Šim apgalvojumam pievienojas arī klintainietis Arnis Aizporietis, kurš pusotru gadu strādāja Skotijā — lašu pārstrādes rūpnīcā. Kā jau daudzās valstīs, kur strādā latvieši, arī Skotijā kopā ar Arni vienviet mita vairāki latvieši, kuri svētkos sanāca kopā, bet nekādu īpašu svinību nebija.
— Kādi tur Jāņi! Skotiem alus nav garšīgs, šašliku tur nopirkt nevar, tas pašam jāgatavo, bet veikalos lielākoties piedāvā tikai saldētus pusfabrikātus. Arī ugunskuru nedrīkst kurināt, — stāsta Arnis.
Svešumā neesot bijis arī nekāda svētku noskaņojuma. Cilvēkiem katrā valstī ir atšķirīgas vērtības. Skotiem galvenā esot laika pavadīšana krogos pie viskija glāzes. Mājās svētki ir cita lieta!
Lai arī kārtīgu Jāņu svinēšanas tradīciju latvieši Skotijā nav ieviesuši, tomēr arī turienes ļaudis dažkārt prot plaši svinēt svētkus. Skotijas pilsētiņā, kurā strādāja Arnis, augusta beigās notiek Augstkalna svētki, kas līdzinās mūsu Dziesmu svētkiem. Tie esot ļoti interesanti.
Lašu eksperts
Latvietim nepierasti šķituši arī Skotijas ēdieni — kartupeļi ūdeņaini, vistu stilbs kā no gumijas. Piena produkti gan tādi paši kā Latvijā, arī siers garšīgs. Ikdienā ēdienu Arnis labāk gatavojis pats, arī mājās viņš to dara labprāt, un, kā pats šķelmīgi piebilst, tas izdodoties pat labāk kā sievai Arnitai, kura ir diplomēta pavāre.
— Kad pirmo reizi aizbraucu uz Skotiju, domāju — kur esmu nokļuvis? Sākums bija grūts, bet pie darba pieradu. Ķidājām lašus, ko piegādāja no audzētavām. Tik lielas zivis līdz šim vēl nebiju redzējis. Interesantākais, ka tur ikrus neviens neēd un vienkārši izmet, bet citur taču tie ir delikatese! Mēs varējām, cik vien tīk, ēst pašu gatavotus lašu ikrus. Tagad veikalā nemaldīgi varu pateikt, cik svaigs ir lasis. Kad zivs ilgāk pastāv, kaut arī vēsumā turētai, tai ir specifiska smarža, kādas nekad nav svaigai zivij, — skaidro Arnis.
To visu atceroties, viņš pasmaida un teic, ka lašus gan vairs ēst negribas, bet labāk uzkost kādu skumbriju. Strādājot Skotijā, klintainietim bijusi iespēja nobaudīt arī citas jūras veltes.
Bērniem negrib būt svešinieks
Arnis nepeļ Skotijas pieredzi, bet pagaidām nedomā turpināt darbu ārzemēs. Kad atskaitīja visus izdevumus, nekāda īpašā peļņa neiznāca. Ne vienmēr tīkama bijusi arī vietējo iedzīvotāju negatīvā attieksme pret viesstrādniekiem. Turklāt jādomā arī par ģimeni, kurai ir grūti bez viņa atbalsta ikdienā. Arnim un viņa sievai Arnitai ir trīs bērni.
— Ilgākais laiks, ko pavadīju ārzemēs, bija seši mēneši. Kad atgriezos, meitiņa Krista sākumā pat bēga no manis, jo es viņai biju svešs, — atceras Arnis.
Arī Arnita piekrīt, ka bērni ļoti pārdzīvo ilgāku šķiršanos no tēva un arī pašai grūtāk tikt ar visu galā. Gan ikdienu, gan svētkus labāk pavadīt kopā.
