Pirms 19 gadiem 23. jūnijā Aizkraukles dzimtsarakstu nodaļā gredzenus mija skolotāja Sarmīte Rade un galdnieks Edgars Rudaks.
Pirms 19 gadiem 23. jūnijā Aizkraukles dzimtsarakstu nodaļā gredzenus mija skolotāja Sarmīte Rade un galdnieks Edgars Rudaks. Abi atzīst, ka skaisti atcerēties kāzu dienu Līgo vakarā, kad mājā smaržo jāņuzāles, visā Latvijā skan līgodziesmas un deg ugunskuri. It kā tieši viņiem.
Viss sākas ar sienasskapi
— Iepazināmies pavisam ikdienišķi. Toreiz es jau vairākus gadus biju šķīrusies no pirmā vīra un strādāju Aizkraukles 2. vidusskolā. Audzināju meitu Lieni. Tad man piešķīra vienistabas dzīvokli, kurā izlēmu iebūvēt sienasskapi. Bija vajadzīgs meistars, un ieradās Edgars. Tā mēs iepazināmies. Var teikt, ka sienasskapja ierīkošana “ieilga”, un kādā maija dienā Edgars teica: “Ejam!”. Tas bija uzaicinājums pieteikties laulībām Aizkraukles dzimtsarakstu nodaļā. Mums piedāvāja laulāties 23. jūnijā, jo tajā sestdienā esot pieteikušies maz pāru. Mēs arī piekritām. Un tā pavisam nejauši mūsu kāzas bija Līgo dienā, — stāsta Sarmītes kundze.
Edgaram tad bija 28 gadi. Tagad viņš joko, ka gandrīz jau iekļuvis vecpuiša kārtā, jo sievas meklējumos bijis diezgan izvēlīgs. Jo vecāks kļuvis, jo prasību “latiņa” cēlusies arvien augstāk. Sarmīte viņu savaldzinājusi ar savu sievišķību, arī mazā Liene viņam patikusi. Edgars viņu 1. septembrī vedis uz 1. klasi, jo Sarmītei vajadzējis būt savā klasē.
Meitai tēva šūpulītis
— Liene sākumā bija diezgan atturīga. Taču, kad redzēja, ka Edgars veic tādus darbus, ko sievietes nevar izdarīt, ka viņš visu zina un nekad neatsakās ar meiteni parotaļāties, pastāstīt ko interesantu un arī palīdzēt gatavot skolas uzdevumus, viņas cieņa un mīlestība bija iekarota, — atceras Sarmīte.
Un tad Sarmītei piedzima otra meitiņa — Ieva. Vecāki atzīst, ka Liene bijusi laba palīdze mazās audzināšanā. Edgars pats Ieviņai uztaisīja šūpulīti. Viņš meitām kļuvis par paraugu, un, kad viņām radušies draugi, meitenes gribējušas puišus redzēt tikpat gudrus un labestīgus kā tēvs.
Tagad Liene ar draugu dzīvo un strādā Īrijā, bet Ieva mācīsies Aizkraukles novada ģimnāzijas 12. klasē.
Trīs kaķi un suns
Jau vairākus gadus Rudaku ģimene dzīvo savā mājā Jaunjelgavā. Sarmīte un Edgars iekopuši skaistu dārzu, un arī mājai Edgars ik pa laikam izgatavo kādu jaunu mēbeli. Viņu māja pilsētā atzīta par vienu no sakoptākajām. Pie Rudakiem pulcējas Ievas draugi, un mājvietu raduši arī saimnieku iemīļoti dzīvnieki — trīs kaķi un zelta retrīvera kucēns Vudijs Vū. Sarmīte un Edgars ir lieli dzīvnieku mīļotāji, un vienu kaķi viņi pieņēma tikai tāpēc, lai izglābtu no iemidzināšanas.
Rudaku pāris atklāj, ka vislabāk abi jūtas mājās, kopā ar meitām. Pat ārzemju ceļojumos vai ekskursijās viņi nebrauc atsevišķi, bet abi kopā. Ģimenei ir savas tradīcijas, un viena no tām ir kāzu atceres diena Līgo svētkos.
Vakars uz Daugavas
— Kad mēs laulājāmies, man līgavas pušķis bija no rozēm ar nosaukumu “Flamingo”. Un jau no pirmās kāzu gadadienas Edgars man vienmēr dāvināja šīs rozes, katru gadu par vienu vairāk. Tās viņš pirka Aizkraukles dārzniecībā, taču, kopš tā likvidēta, šo rožu vairs nekur nav. Tāpēc pēdējos gados es saņemu gerberas vai citas puķes, — stāsta Sarmīte.
Rudaku pāris bieži vien par kādu darāmu darbu pat domā vienādi. Reiz, nezinot, ka sieva veikalā noskatījusi sev vajadzīgu lietu, Edgars, braucot mājās no darba, iegriezies tajā veikalā un nopircis tieši Sarmītes noskatīto preci. “Tas tāpēc, ka abi zinām, kas kurā brīdī ģimenei būtu vajadzīgs,” saka Edgars.
Tomēr Līgo vakars viņiem vienmēr ir skaistākais vakars gadā. Parasti gan ierodoties ciemiņi, bet vienreiz bijuši divi vien. Iekāpuši laivā un Daugavā noskatījušies saulrietu. To vakaru viņi uzskata par romantiskāko kāzu atceri.
