Ar piemiņas brīdi pie piemiņas akmens represētajiem 14. jūnijā sākās Vietalvas izstāžu zāles trešā sezona.
Ar piemiņas brīdi pie piemiņas akmens represētajiem 14. jūnijā sākās Vietalvas izstāžu zāles trešā sezona.
Šovasar apmeklētāji bez maksas varēs aplūkot vairākas izstādes — “Vietalvas baznīcai 565—190”, “Vietalvas novada skolu vēsture” un “Intas Nadļonokas floristika, gleznojumi uz zīda un eļļas gleznas”. Izveidots arī piemiņas stūrītis komunistisko represiju upuriem, kurā ir Gaidas Grāvītes—Penderes Sibīriju izceļojušais sarkanbaltsarkanais karogs un vairākas fotogrāfijas.
Vietalvas baznīcai 565—190
Pirmā koka baznīca Vietalvā celta vēl pirms reformācijas — 1442. gadā (par to līdz I pasaules karam liecināja uzraksts uz zvana — Fehteln 1442), tātad pirms 565 gadiem. Arī vēlākos laikos bijušas koka baznīcas, kas karos nopostītas vai laika gaitā sabrukušas, jo muižnieki nav daudz rūpējušies par tautas garīgo dzīvi.
Tikai 1814. gadā sākta mūra baznīcas celtniecība, to triju gadu laikā uzbūvējis namdaris Frīdrihs Zīgels, skaistās ērģeles izgatavojis meistars Tāls. Baznīcas un ērģeļu būvi finansēja Odzienas, Vietalvas un Sausnējas muiža. Baznīcu ar 400 sēdvietām un izcili skaistu ērģeļu prospektu 1817. gada 19. svētdienā pēc Vasarsvētkiem (29. vai 30. septembrī) iesvētīja Vidzemes luterāņu superintendants Zonntāgs. Mācītājs tolaik bija Augusts Dēbners, vecākais. Vietalvas baznīcas arhitektūrā bija vairāku stilu sajaukums. Īpatnēji bija kokā grieztie ērģeļu greznojumi.
19. gadsimta otrajā pusē zemes slāņu iegrimšanas dēļ un arī tādēļ, ka baznīca būvēta uz slikta baļķu apakšā klāta pamata, tās sienu vidū bija radusies plaisa, baznīca varēja pāršķelties divās daļās un sabrukt. Patronāta izsauktais inženieris—arhitekts apskatīja un apņēmās izlabot. Šis speciālists bija no Cēsīm ataicinātais septiņdesmitajos gados pazīstamais baznīcu cēlājs un labotājs Jānis Meņģelis, kurš remontēja arī Vietalvas baznīcu. Tā kā baznīca bija celta smilšainā kapu vietā un tās pamats, nostiprināts uz baļķiem, nespēja saturēt masīvo būvi, sienā radās plaisa.
Vēlākos laikos radies nostāsts, ka meistars Meņģelis paveicis brīnumu, bet nopelnus piesavinājies mācītājs Teodors Dēbners, kura un baznīcēnu lūgšanām atbildot, Dievs it kā izdarījis brīnumu, un plaisa dievkalpojuma laikā aizvērusies.
Izstādē ir unikālas fotogrāfijas, dokumenti, dievkalpojumu lapiņas un arī vairāk nekā 100 gadu veca dziesmu grāmata greznā iesējumā.
Pirmā skola
Pirmā skola Vietalvas novadā uzcelta zviedru laikos — 1678. gadā, kad Vidzemes zviedru administrācija sāka īstenot dzīvē karaļa Gustava Ādolfa domu: valstij vajadzīgi gudri zemnieki. Tā bija viena no pirmajām skolām latviešu bērniem visā Latvijā. 1682. gadā Vietalvas draudzes skolā mācījās 24 bērni. Mācību līmenis tolaik bijis visai zems, īpaši pēc postošā Ziemeļu kara, kad Vidzeme nonāca Krievijas pakļautībā. Kara un mēra dēļ skola dažus gadu desmitus nedarbojās.
Visbiežāk par skolotāju tika iecelts kāds skolots amatnieks. Ilggadīgākais Vietalvas skolotājs 19. gadsimtā bija vairāk nekā 50 gadu te nostrādājušais Leonards Kronbergs, kuram nomirstot par Vietalvas draudzes skolas skolotāju kļuva Juris Kalniņš — pirmais pedagoģisko izglītību ieguvušais Vietalvas skolotājs.
Skolotājs Juris Kalniņš
Talantīgais skolotājs neilgā laikā pārvērta Vietalvas skolu par priekšzīmīgu un labi apmeklētu. Sākot strādāt ar 20 skolēniem, 11 gadu laikā viņš audzēkņu skaitu palielināja līdz simtam. 1858. gadā uzceltajai vienstāvīgajai skolas ēkai bija nepieciešama paplašināšana — 1875. gadā par muižu, pagastu un Vietalvas dziedāšanas biedrības līdzekļiem tai uzcēla otro stāvu un piebūvi.
Pēc 19. gadsimta sešdesmito gadu pagastu reformas radās pirmās pagastu skolas, kuru skolotāji bija bez īpašas izglītības. Arī pirmās pagastu skolas bija izvietotas zemnieku mājās, piedūmotās telpās, ar trūcīgiem mācību līdzekļiem. Tomēr skolotāju dedzība un skolēnu zinātkāre bija iemesls, lai šīs skolas labi apmeklētu. Tāpēc septiņdesmitajos gados jaunas skolas ēkas uzceltas Vietalvā un 1892. gadā arī Odzienā.
Odzienas skolai — 115
Astoņdesmitajos gados Odzienā bija divas skolas — pagastmājā un “Draudavās”, kur tēva mājā bērnus 25 gadus mācīja Ausekļa draugs Pēteris Siliņš. Jau labu laiku odzienieši sprieda, ka jāceļ jauna pagasta skolas ēka un ilgi pūlējās atrast līdzekļus tās celtniecībai, līdz 1892. gadā kopīgiem spēkiem tā uzcelta. Celtniecības darbus vadīja būvuzņēmējs Pēteris Šteinbergs. Jauno divstāvu ķieģeļu ēku uzbūvēja blakus Odzienas pagastmājai. Pirmais skolotājs jeb skolas pārzinis bija Pēteris Mūsiņš (viņš pagastmājas skolā bērnus mācīja jau no 1882. gada), otrais — Pēteris Ķurzēns.
Saglabājusies par spīti daudzām reformām, skaistā Odzienas skola šogad atzīmēs 115. gadskārtu, 29. septembrī notiks jau ceturtais absolventu salidojums.
Pēckara gados un mūsdienās
Latvijas brīvvalsts laikā novada skolas uzplauka, tad darbojās Vietalvas un Odzienas I pakāpes pamatskola un Vietalvas—Odzienas II pakāpes (no 1936. gada — sešklasīgā) pamatskola.
1944. gadā sešklasīgo pamatskolu (plašāk pazīstama kā ministrijas skola) sagrāva. Pēckara gados Vietalvas novadā darbojās Kaļvencu skola un Odzienas skola, kura laika gaitā piedzīvoja vairākas nosaukuma maiņas — sākumā tā bija septiņgadīgā, pēc tam astoņgadīgā un no 1989. gada — deviņgadīgā pamatskola.
Abās vēsturiskajās izstādēs izmantoti Vietalvas izstāžu zāles, Vietalvas pagasta arhīva un Aizkraukles muzeja materiāli.
