Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija sākusi vākt parakstus, lai valsts prezidentu pēc četriem gadiem vēlētu tauta.
Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) sākusi vākt parakstus, lai valsts prezidentu pēc četriem gadiem vēlētu tauta. Šī problēma atjaunotajā Latvijas brīvvalstī “cilāta” vairākkārt, īpaši, kad tuvojas kārtējās prezidenta vēlēšanas. Arī daudzajās aptaujās lielākais respondentu skaits vēlas, lai prezidentu vēlētu tauta.
Kārtējo emociju uzbangojumu par šo jautājumu izraisīja Saeimas valdošās koalīcijas izdarības pirms Valda Zatlera ievēlēšanas un pati viņa ievēlēšana. Tautai, protams, nepatika, ka jau gada sākumā koalīcija deklarēja: valsts prezidenta īsto kandidatūru sabiedrība neuzzinās līdz priekšvēlēšanu pēdējām dienām. Vienīgi “tēvzemieši” toreiz brīdināja, ka cilvēkos neizpratni un neapmierinātību var izraisīt gan kandidātu slēpšana, gan pretendenta ātra apstiprināšana, kā tas arī notika, ievēlot Valdi Zatleru. Šis pareģojums, ka tā ir politiski bīstama rīcība un sašķels sabiedrību, ir piepildījies.
Kalvītim atspēkojumi kabatā nav jāmeklē. Viņš paziņo, ka šis sociāldemokrātu ierosinājums ir atriebība koalīcijai par notikušajām vēlēšanām un ka tautas vēlētam prezidentam, ja nemaina Satversmi, tāpat nebūšot lielākas varas. Savukārt LSDSP līderis Jānis Dinevičs uzskata, ka ar pašreizējām Satversmē noteiktajām prezidenta funkcijām arī tautas ievēlētam prezidentam pilnīgi pietiek. Satversmes 70. pants prezidentam ļauj atlaist Saeimu, 99. pants nosaka, ka prezidents ir valsts galva un augstākā amatpersona, kas starptautiski pārstāv Latviju, kā arī, ka viņš par savu darbību ir atbildīgs tautai, var apžēlot notiesātos utt.
Tagadējai Saeimai un valdībai tautas vēlēts prezidents, protams, nav “ērts” pēc būtības, īpaši tāds, kurš nav Tautas partijas draugs. Ja Saeimas deputāti strādātu godprātīgi, vadoties pēc vārdiem, kurus parlamentā uz sienas viņi redz katru dienu: “Viens likums, viena taisnība visiem!”, tad arī tauta nebaidītos, ka viņi izvēlēsies sliktu prezidentu. Diemžēl tagadējā Saeima sevi ir pārāk degradējusi. Ja tauta tagad meklētu prezidentu, tad nosauktu Latvijā iemīļotus māksliniekus, zinošus politiķus, zinātniekus un daudzu citu profesiju pārstāvjus. Taču galvenā mēraukla būtu — prezidenta kandidāta inteliģence, zināšanas, godīgums, cieņa, lepnums par savu valsti un rūpes par tautas labklājību.
