Par to, cik daudz dažādu Eiropas Savienības noteikumu un regulu dalībvalstīs jāievēro, esam rakstījuši ne reizi vien.
Par to, cik daudz dažādu Eiropas Savienības noteikumu un regulu dalībvalstīs jāievēro, esam rakstījuši ne reizi vien. Īpaši smalki viss noteikts un tiek pieprasīts ievērot lauksaimniecībā. Un latvieši, izrādās, ir vispaklausīgākie visu priekšrakstu ievērotāji, arī tādu, kuri netiek ņemti vērā pat vecajās ES valstīs.
Reizēm nudien nonākam līdz smieklīgumam. Kaut vai — Eiropā aizliedz kūtsmēslus izkliedēt svētdienās un svētku dienās. Un Latvijas Zemkopības ministrija nekavējoties paziņo: kūtsmēslu un cita organiskā mēslojuma izkliede lauksaimniecībā izmantojamajās zemēs nedrīkst notikt svētdienās un valsts noteiktās svētku dienās.
Atceros, bērnībā, kad dzīvojām laukos, mēslu talkas vienmēr notika svētdienās, jo darbdienās (toreiz tāda bija arī sestdiena) vecāki strādāja algotu darbu, tāpat kā visi iespējamie palīgi. Laukos vienmēr, īpaši rudeņos un pavasaros, ir vēdījis kūtsmēslu smārds, un tā pat ir lauku dzīvei neatņemama iezīme. Bet tagad gudros priekšrakstos teikts: lauksaimniecībā izmantojamajās zemēs smakas mērķlielumu nedrīkst pārsniegt vairāk par septiņām diennaktīm gadā… Pie tam šīs smakas daudzums izmērīts kaut kādās mistiskās vienībās uz kubikmetru. Iedomājos zemnieku, kurš, vezdams mēslus no kūts uz lauka, iet pa priekšu ar īpašu ierīci, mērīdams, vai nav pārsniedzis pieļaujamo smakas daudzumu!
Kāds pazīstams puisis regulāri brauc pastrādāt nobarojamo lopu fermā Vācijā, un viens no viņa pienākumiem ir arī kūtsmēslu izvākšana un nogādāšana krātuvē vai uz lauka, kuru paredzēts apart un apsēt jaunai zaļbarības ražai. Un tas viņam jādara neatkarīgi no nedēļas dienas vai svētkiem, jo fermā visi strādā maiņu režīmā. Arī smaku neviens tur nemērot. Vācieši tik pasmejoties par tādām muļķībām, kaut gan šī valsts Eiropas Savienībā ir jau desmitiem gadu.
Tātad viss atkarīgs no pašiem, no prasmes un vēlmes izvērtēt, kas mums patiesi vajadzīgs un noderīgs un kas atmetams vai vienkārši ignorējams. Taču mūsu valsts acīmredzot nav vēl aizmirsusi padomju laiku centības, paklausības un sacensības garu un dzīvo pēc principa: ko liek, to darīsim. Cik ilgi vēl?
