Pasaulē aizvien lielāku uzmanību pievērš ļaundabīgo audzēju primārajai profilaksei, tas ir, vēža novēršanai, ievērojot veselīgu dzīvesveidu. Uzskata, ka tas var pasargāt no aptuveni 30 procentiem ļaundabīgo audzēju.
Pasaulē aizvien lielāku uzmanību pievērš ļaundabīgo audzēju primārajai profilaksei, tas ir, vēža novēršanai, ievērojot veselīgu dzīvesveidu. Uzskata, ka tas var pasargāt no aptuveni 30 procentiem ļaundabīgo audzēju.
Ko īsti saprotam ar jēdzienu “veselīgs dzīvesveids”? Pirmkārt, tas ir augļiem un dārzeņiem, šķiedrvielām, pākšaugiem un pilngraudu produktiem bagāts uzturs ar pavisam nelielu dzīvnieku tauku, stipri saceptas, grilētas, uz atklātas liesmas ceptas gaļas, kā arī žāvētas vai kūpinātas gaļas un zivju patēriņu. Tāpat nav vēlams ēst arī sālītus, konservētus produktus un konditorejas izstrādājumus.
Veselīgs dzīvesveids ir arī fiziskā aktivitāte, sporta nodarbības un normāla ķermeņa svara saglabāšana. Hroniski iekaisumi noteikti jāārstē, jo tie jebkurā orgānā var sekmēt audzēja attīstību tajā.
Lai nesaslimtu
Lai izvairītos no ļaundabīgā audzēja, nedrīkst pārmērīgi uzturēties saulē. Sauļošanās, īpaši saules apdegumi, var veicināt saslimšanu ar ādas vēzi un melanomu (ļoti agresīvu ādas pigmentaudzēju). Ne mazāk bīstama ir sauļošanās solārijos. Katru mēnesi vairāki cilvēki nonāk Valsts apdegumu centrā ar nopietniem solārijos iegūtiem apdegumiem. 2006. gadā Aizkraukles rajonā ar ādas vēzi saslima 21 cilvēks.
Ļoti nopietns riska faktors saslimšanai ar vēzi ir smēķēšana. Tā veicina plaušu vēža un balsenes vēža, kā arī citu augšējo elpceļu audzēju attīstību.
Smēķētāju risks saslimt ar plaušu vēzi, salīdzinot ar cilvēkiem, kuri nekad nav smēķējuši, pieaug līdz pat 15 reizēm vīriešiem un 10 reizēm sievietēm. Saslimšanas risks palielinās proporcionāli dienā izsmēķēto cigarešu skaitam un smēķēšanas ilgumam gados.
Svarīgs ir arī vecums, kurā sāk regulāri smēķēt. Cilvēki, kuri smēķēt sākuši pirms 15 gadu vecuma, ar plaušu vēzi saslimst četrkārt vai pieckārt biežāk nekā tie, kuriem smēķēšana kļuvusi par ieradumu pēc 25 gadu vecuma.
Nozīmīga profilakse
Cīņā par mirstības samazināšanu no vēža liela nozīme ir arī tā sauktajai sekundārajai profilaksei, kad pacientiem nolūkā atklāt ļaundabīgo audzēju pavisam agrīnās stadijās regulāri veic noteiktus izmeklējumus, kaut arī nav pilnīgi nekādu slimības pazīmju. Tas nepieciešams tādēļ, ka sākotnējās stadijās lielākā daļa audzēju neizraisa nekādus pamanāmus veselības traucējumus, bet, ja vēzi atklāj laikus, to var sekmīgi izārstēt. Pilnīgi izveseļojas aptuveni 90 procentu pirmajā stadijā ārstēto slimnieku. Ģimenes ārstam vispārējā veselības pārbaudē jāietver arī tādi onkoloģijā svarīgi izmeklējumi kā ādas un gļotādu apskate, mutes dobuma apskate, kakla, padušu, cirkšņa limfmezglu apskate un palpācija jeb iztaustīšana. Paredzēta arī krūšu dziedzeru apskate un iztaustīšana, taisnās zarnas un tai tuvumā esošo orgānu palpācija pēc 50 gadu vecuma, kā arī ginekoloģiskā izmeklēšana sievietēm reizi gadā. Reizi trijos gados sievietēm vecumā no 25 līdz 70 gadiem jāveic dzemdes kakla tā sauktās onkocitoloģiskās uztriepes izmeklēšana. Tā ir analīze agrīnai dzemdes kakla vēža diagnosticēšanai.
Ar dzemdes kakla vēzi pērn Aizkraukles rajonā uzskaitē uzņemtas piecas sievietes, četrām audzējs jau bija ielaists — III un IV stadijā.
Pie ginekologa atbilstošās vecuma grupas sievietes visā Latvijā var vērsties pēc savas iniciatīvas bez ģimenes ārsta nosūtījuma, un šis profilakses izmeklējums viņām ir bez maksas. Nav jāmaksā arī pacienta nodeva.
Lai agrīni atklātu krūts vēzi, sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem reizi divos gados jāveic mammogrāfija — krūšu rentgenoloģiskā izmeklēšana. Nosūtījumu šai pārbaudei var dot tikai ģimenes ārsts. Aizkraukles rajonā 2006. gadā ar krūts vēzi saslimušas 17 sieviešu, sešām no viņām slimības diagnozes noteikšanas brīdī audzējs bija III un IV stadijā.
Nepieciešama arī slēpto asiņu izmeklēšana fēcēs reizi gadā pacientiem vecumā no 50 gadiem ar nolūku laikus diagnosticēt taisnās un resnās zarnas vēzi. Pērn Aizkraukles rajonā taisnās zarnas vēzis konstatēts trijiem pacientiem, diviem no viņiem tas jau bija ielaists.
Nedrīkst nokavēt
Onkoloģiskie pacienti ar ģimenes ārsta vai onkologa norīkojumu ārstējas Latvijas Onkoloģijas centrā. Tā ir valsts iestāde, un, ja ģimenes ārstam, ginekologam vai citam speciālistam nav līguma ar Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru (VOAVA), viņu nosūtītajiem pacientiem Onkoloģijas centrs var piedāvāt tikai maksas pakalpojumus, jo šo pacientu aprūpi VOAVA iestādei neapmaksā. Tāpēc iedzīvotājiem, reģistrējoties pie ģimenes ārsta, ir jāuzzina, vai viņam ir līgums ar VOAVA.
Nopietna problēma Latvijā ir lielā ļaundabīgo audzēju ielaistība, kuras galvenais cēlonis ir novēlota pacientu vēršanās pie ārsta. 2006. gadā, tāpat kā 2005. gadā, ļaundabīgie audzēji laikus, tas ir, I un II stadijā, konstatēti tikai 41,9 procentos gadījumu. Tas nozīmē, ka ap 60 procentiem onkoloģisko slimnieku audzējs atklāts tikai tad, kad slimība jau ir tālu progresējusi. Visbēdīgākais ir fakts, ka ielaisti ir daudzi tā sauktie vizuālo lokalizāciju audzēji, kurus ārsts viegli var konstatēt parastā pacienta apskatē un ar noteiktu orgānu iztaustīšanu. Pie vizuālajām lokalizācijām pieder mutes dobuma, lūpas, ādas, taisnās zarnas audzēji, sievietēm — ārējo dzimumorgānu un maksts audzēji, dzemdes kakla, kā arī krūts dziedzeru vēzis.
2006. gadā vizuālo lokalizāciju ļaundabīgie audzēji 27,3 procentiem slimnieku ir atklāti III un IV stadijā, ko uzskata par jau ielaistiem audzējiem. 2005. gadā šis rādītājs bija nedaudz lielāks — 28,9 procenti. Liels ielaistības procents ir taisnās zarnas vēzim (50,5%), krūts vēzim (33,4%) un dzemdes kakla vēzim (44,1%). Visi šie slimnieki būtu varējuši līdz šai smagajai situācijai nenonākt, ja viņi laikus veiktu profilaktiskos izmeklējumus.
***
Fakts.
Šogad Latvijā uzskaitē ir 57 067 onkoloģiskie slimnieki. 2006. gadā ar ļaundabīgajiem audzējiem sirgstošo Latvijas iedzīvotāju skaits bija 9100, bet 2005. gadā — 9921. Pēdējo desmit gadu laikā saslimstība ar vēzi palielinājusies par 7,69 procentiem. 2006. gadā Aizkraukles rajonā ar onkoloģiskajām slimībām saslimuši 168 cilvēki, diagnoze I un II stadijā noteikta 50 pacientiem — 29,7% no saslimušo skaita.
