Aizvadītā nedēļa īpaši neatšķīrās no pārējām. Šopavasar ierīkojām jaunas iekārtas līmēto frēzbaļķu ražošanai, no kuriem savukārt izgatavojam visdažādākās koka ēkas — gan nelielas dārza mājiņas un pirtis, gan dzīvojamās mājas.
Aizvadītā nedēļa īpaši neatšķīrās no pārējām. Šopavasar ierīkojām jaunas iekārtas līmēto frēzbaļķu ražošanai, no kuriem savukārt izgatavojam visdažādākās koka ēkas — gan nelielas dārza mājiņas un pirtis, gan dzīvojamās mājas. Ražošanu sākām nesen, tāpēc vēl joprojām mācāmies, lai uzlabotu kvalitāti un darbs veiktos raitāk. Augsta kvalitāte ir vienīgais veids, kā iegūt klientu uzticību.
Politikā svarīgākais notikums bija kārtējās runas par iespējamo lata devalvāciju. Diskusiju par to atsāka Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra izpilddirektors Alfs Vanags. Viņš uzskata, ka tas ir vienīgais veids, kā palielināt Latvijas ārējo konkurētspēju. Ministru prezidents un Latvijas Bankas prezidents gan nekavējoties kategoriski noliedza runas par iespējamo nacionālās valūtas devalvāciju.
Raugoties no ekonomikas teorijas viedokļa, lata devalvācija tiešām varētu būt vienīgais veids, kā uzlabot situāciju, jo tērējam par 30 procentiem vairāk, nekā varam atļauties. Valstī ieplūst ievērojami naudas apjomi no ārvalstīm — gan Eiropas Savienības, gan Krievijas. Taču pašiem rūpniecība ir neattīstīta, lauksaimniecība lielākoties iztiek no subsīdijām. Šādā situācijā spēcīga nacionālā valūta nav iespējama. Taču tā ir tikai teorija. Praksē no lata devalvācijas, tāpat kā no inflācijas, visvairāk cietīs maznodrošinātākā sabiedrības daļa. Ja lats kļūtu nevērtīgāks, par to pašu naudu varētu nopirkt mazāk.
Mūs iegāzis visu laiku paustais viedoklis, ka labāk preces ievest no ārzemēm, jo tur, lūk, iespējams saražot lētāk. Viena pēc otras izzuda ražotnes. Viens no pēdējiem un lielākajiem zaudējumiem — cukura rūpnīcas. Jājautā tikai, kur tad radīsies nauda, ja paši neko neražosim? Mežs jau ir ievērojami izcirsts. Citu resursu, kas varētu interesēt ārvalstu uzņēmējus, mums nav. Savukārt nauda, ko dod Eiropas Savienība, nebūs mūžīgs ieņēmumu avots. Arī tā ar laiku apsīks. Vai kāds ir padomājis, ko darīsim pēc tam?
Runas par lata devalvāciju ir izdevīgas finanšu institūcijām. Naudas tirgus šķiet apdraudēts, un ir iemesls palielināt aizdevumu procentu likmes. Vismaz teorētiski risks kļūst lielāks. Tas ir lielisks peļņas avots. Ne velti bankas pelna miljoniem latu gadā. Pelna arī nekustamā īpašuma pārdevēji.
Pēc Valda Zatlera ievēlēšanas Valsts prezidenta amatā nerimst diskusija par ārstiem un pateicībām aploksnēs. Izskan pat apgalvojumi, ka drīzumā šādu pateicību pieprasīšot visās valsts iestādēs, jo, lūk, Valsts prezidents šādas pateicības pieņēmis, un viņam tas netraucē ieņemt augsto amatu.
Šo problēmu var aplūkot no dažādiem viedokļiem. Maksas ārstniecības iestādē pacients jau iepriekš zina, par ko un cik daudz jāmaksā, bet citviet šī situācija nav tik viennozīmīga. Dzirdēti taču gadījumi, kad mediķi pat nepienāk pie pacienta gultas, kamēr nav saņēmuši aploksnīti. Arī man nācies piedzīvot situāciju, kad maksāju ārstam. Neesmu pārliecināts, ka bez šīs aploksnes kādam man tuvam cilvēkam būtu pietiekami labi palīdzēts.
Taču, iespējams, paši vien esam vainīgi, ka šāda pateicības sistēma vispār izveidojusies. Mēs esam pieradinājuši ārstus pie aploksnēm, un, kā atzina Valdis Zatlers, vairs nemaz nevar neņemt. Nesapratīs ne pacienti, kuri domās, ka noticis kas pavisam nelāgs, ne arī kolēģi. No otras puses, kāpēc nepateikties cilvēkam, kurš izglābis tavu dzīvību? Iespējams, ārsts patiešām saņem ieguldītajam darbam neadekvātu atalgojumu.
Neticu, ka šāda pateicību pieprasīšana varētu sākties citās valsts iestādēs. Turklāt jaunais Valsts prezidents Valdis Zatlers var izrādīties grābeklis, uz kura uzkāpjot var spēcīgi dabūt pa pieri, tāpat kā savlaik par šādu “grābekli” kļuva Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs Aleksejs Loskutovs. Valdošie cerēja, ka šajā amatā būs cilvēks, kuru varēs viegli ietekmēt, taču kļūdījās. Tā var notikt vēlreiz.
Pagājušajā nedēļā Vācijā tikās astoņu pasaules rūpnieciski attīstītāko valstu vadītāji un nolēma vairāk uzmanības pievērst cīņai pret klimata pārmaiņām. Taču tas nebūs viegli. Lai samazinātu izmešus, kas klimata pārmaiņas rada, jāmeklē citi, videi draudzīgāki, enerģijas veidi. Taču tas nav izdevīgi bagātākajiem pasaules cilvēkiem — naftas rūpniekiem. Ne velti daudzas alternatīvo enerģijas veidu izmantošanas idejas pēkšņi apsīkušas, līdz galam neizpētītas. Paši redzam, cik lēni un problemātiski notiek biodegvielas ieviešana. Šo procesu nepamatoti aizkavē visā pasaulē.
Aizvadītās nedēļas nogalē Rundāles pilī notika pašreizējās Valsts prezidentes Vairas Vīķes—Freibergas atvadu balle. Tā bija krāšņa un vērienīga. Tomēr ir sajūta, ka esam gatavi valsts naudu tērēt lietām, kur varētu būt pieticīgāki. Vai esam tiesīgi ballēm tērēt tūkstošus un gaismas pilīm miljonus laikā, kad slimiem bērniem pietrūkst dažu simtu vai tūkstošu, lai redzētu, dzirdētu, staigātu? Neesmu par to pārliecināts.
Nedēļas nogalē ģimenes lokā svinēju sievas vārdadienu.
