Vasara nav iedomājama bez zaļumballēm, un arī Līgo nakts šķiet gaišāka pie kopīgi iekurta ugunskura.
Vasara nav iedomājama bez zaļumballēm, un arī Līgo nakts šķiet gaišāka pie kopīgi iekurta ugunskura. Tāpēc brīvdabas estrādes vasarā ir galvenās vietas, kur notiek dažādi kultūras pasākumi. Aizkraukles rajonā ir 11 brīvdabas estrāžu. Šobrīd estrādēs sākas aktīvākā sezona, un tas nozīmē, ka vasarai vārti ir vaļā.
Kad zāle bija zaļāka…
Aizkraukles rajonā lielākā ir Kokneses parka estrāde, kurai ir arī sena vēsture. Estrāde vasaras sarīkojumiem pils parkā bijusi jau izsenis, bet tikai daudz šaurāka un citādi izvietota — ar skatu uz jauno pilsdrupu pusi. Vecākās paaudzes koknesieši joprojām zina stāstīt par lustīgajām ballēm un skaistajām teātra izrādēm, ko te apmeklējuši. Tas bija tad, kad zāle bija zaļāka, debesis zilākas…
Kokneses vidusskolas skolotāja Māra Citko labi atceras, kāda bija vecā pagasta estrāde, jo viņas ģimene vienu brīdi dzīvoja parka tuvumā. Vēlāk māte strādāja par pārdevēju kioskā netālu no pilsdrupām. Māras kundze bērnībā zinājusi katru parka stūrīti, jo parks bijis viņas un citu bērnu iemīļota rotaļu vieta.
— Vecā estrāde bija neliela koka būve ar jumtu un trim pakāpieniem. Viens astoņu pāru deju kolektīvs tur kaut kā vēl varēja iegrozīties, bet vairākiem jau bija par šauru. Turklāt dēļu grīda ātri sapuva, un tumsā kāds neuzmanīgāks ballētājs deju placī varēja arī kāju izmežģīt, — stāsta Māra Citko.
Kopā ar citiem jauniešiem arī viņa parka estrādē savulaik apmeklēja zaļumballes.
— Mans tēvs bija pagasta milicis, un kopā ar citiem darbiniekiem viņš pēc sarīkojumiem gāja pārbaudīt parku, vai tur nav aizķēries kāds saguris apmeklētājs. Vienreiz pēc balles ar draugiem aizsēdējāmies ilgāk, un pārējie pēkšņi iesaucās: “Māra, tavs tēvs nāk!”. Tēvs man bija stingrs un ballēšanos neatzina. Lai nebūtu nepatikšanu, pārējie mani sasedza ar drēbēm. Sēžot paslēptuvē, man tā nāca smiekli, bet atklāt sevi arī nevarēju, jo tad būtu brāziens, — smaidot tā laika notikumus atceras Māras kundze.
Māra Citko nevar pateikt, kura estrāde — jaunā vai vecā — sirdij ir tuvāka. Viņa atzīst, ka parks un pilsdrupas ir Kokneses sirds, kas visiem ir mīļa.
— 50. gados cilvēkiem klājās grūti, bet atceros, ka ļoti daudzas ģimenes devās uz parku pastaigāties. Vienbrīd šī tradīcija bija zudusi, bet tagad atkal atgriežas, un tas ir jauki, — saka koknesiete.
Viņai un daudziem citiem gan joprojām sāp sirds par to, kā šo apkārtni izmainīja uzceltā Pļaviņu HES, jo viņas paaudzes pagātne tagad ir zem ūdens.
Vēl par mazu
To Kokneses estrādi, kuru redzam šodien, uzcēla 1978. gadā, un pirmais pasākums tur bija republikāniskais pionieru organizāciju salidojums. Šobrīd estrādē ir plaša skatuve un 2000 sēdvietu. Kokneses kultūras nama direktore Inguna Strazdiņa stāsta, ka vasarā kultūras pasākumi pārsvarā notiek estrādē.
Viņa atzīst, ka, ņemot vērā dzīves dārdzību un mūžīgo nevaļu, cilvēkiem allaž patikuši sarīkojumi estrādē. Kādu laiku apmeklētāju skaits bija sarucis, bet nu tauta atkal atgriežas.
Būtiskākais trūkums šai estrādei ir tas, ka skatuvei nav jumta, un reizēm jātērē nauda, lai pasākumam izveidotu pagaidu konstrukcijas. Izrādās, arī šī estrāde ir par mazu, lai par to interesi izrādītu lielu koncertu un izrāžu rīkotāji.
— Tiklīdz pasaku, cik mums skatītāju vietu, tā saņemu atteikumu. Tomēr tik un tā mākslinieki ir atsaucīgi, un koknesiešiem ir bijusi iespēja apmeklēt dažādus labus koncertus un teātra izrādes. Laba sadarbība mums izveidojusies ar aktieriem Voldemāru Šoriņu un Zigurdu Neimani, kuri Koknesē ir bieži viesi, — saka Kokneses kultūras nama direktore.
Kultūras pasākumu rīkošanai Koknesē noder arī Blaumaņa pagalms un pilsdrupas. Tomēr šajās vietās skatītājiem ir par maz vietas.
Problēmas ar “zaķiem”
Kultūras darbiniekiem gan nepatīk rīkot zaļumballes, un tas ir tāpēc, ka šajos sarīkojumos grūti nodrošināt kārtību un biļešu kontroli — “zaķu” un to, kuri neprot kulturāli atpūsties, ir gana.
Inguna Strazdiņa atzīst, ka nelīdz pat īpaši ierīkoti nožogojumi, jo nav garantijas, ka tos kāds neizlauzīs. Reiz jau tāds gadījums bija. Liela problēma ir arī nodrošināt estrādē tīrību. Pēc ziemas šī vieta allaž ir piegružota.
— Ik gadu domājam, ko jaunu piedāvāt, lai būtu gan jaunatnei, gan vecākajai paaudzei. Grūti vienmēr saskaņot gaumes. Cilvēki sūkstās, ka pēdējā laikā pieaugušas biļešu cenas, bet tāda ir realitāte — labi koncerti šodien maksā dārgi. Šajā ziņā mūs ļoti atbalsta pašvaldība, — saka Inguna Strazdiņa.
Kultūras vasara vēl tikai sākas, bet sezonas noslēguma sarīkojums Kokneses estrādē paredzēts 1. septembrī, kad būs Dailes teātra jauno aktieru ansambļa “Ilga” koncerts, bet vakarā ballē spēlēs grupa “Klaidonis”.
Pielīst klavieres
Otra lielākā ir Aizkraukles novada estrāde pie pagasta kultūras nama — arī vismaz 2000 skatītājiem. Šo estrādi atklāja 1989. gadā. Kultūras nama direktors Vilis Stakle atzīst, ka sarīkojumi brīvdabas estrādē ir skaisti, kaut arī tie prasa papildu rūpes. Galvenais ir visu rūpīgi saplānot, īpaši, ja gaidāms daudz cilvēku. Tas ir komandas darbs, un tā viņam ir laba. Ja nepieciešams, palīgā nāk arī pagasta pārvaldes darbinieki.
Kultūras nama saimnieks teic, ka uz šīs estrādes skatuves kāpuši daudzi Latvijā ievērojami mākslinieki. Viņam īpaši izdevies šķiet koncertu cikls “No nakts uz rītu”, kad aizkraukliešiem bija iespēja dzirdēt patiesi labus solistus un kolektīvus.
Vilis Stakle teic, ka remonts vajadzīgs gan kultūras namam, gan estrādei. Šogad pirms Aizkraukles rajona Tautas mākslas svētkiem labotas tikai kāpnes.
Arī šīs vietas trūkums ir tas, ka estrādei nav jumta. Lietus gadījumā salijušie mākslinieki var patverties un sasildīties kultūras namā, bet aparatūra un mūzikas instrumenti? Tieši šī iemesla dēļ nesen cieta kultūras nama klavieres…
Atpūta zem liepām
Vēsture liecina, ka jau cara laikā zaldātiem iecienīta atpūtas vieta Jaunjelgavā bija Liepu parks. Tāda tā kļuva arī jaunjelgaviešiem, tāpēc šajā vietā uzcēla pilsētas estrādi, kurai apkārt joprojām zaļo simtgadīgas liepas.
— Liepas ir kā mūsu estrādes sastāvdaļa. Pagājušajā nedēļā viena gan nolūza, un tieši tā, kurā bijām iecerējuši iekārt dekorus no nelieliem spogulīšiem, kas vējā šūpotos un zaigotu. Šo ideju noskatījām Pedvālē. Tomēr neko nevar darīt — dabai ir savi likumi, un tagad jādomā par jaunu koku stādīšanu, — saka Jaunjelgavas kultūras nama direktore Dace Kuršinska.
Viņa ir pārliecināta, ka cilvēki uz estrādi nāk daudz labprātāk nekā uz kultūras namu, jo pasākums notiek svaigā gaisā un to brīvāk var apmeklēt visa ģimene. Turklāt, ja sēdēšana kļūst nogurdinoša, var izkustināt kājas un atkal turpināt skatīties. Ir domāts estrādē izveidot arī rotaļu laukumu bērniem, kur viņi varētu spēlēties, kamēr vecāki bauda mākslu, jo mazuļi nav pacietīgi skatītāji.
— Esam plānojuši, ka reizi mēnesī estrādē notiks viena diskotēka un kāds pasākums šlāgerritmos. Tagad jāgatavojas Līgo svinēšanai, un Jāņu ielīgošana estrādē paredzēta 20. jūnijā. Tomēr lielākais notikums būs pilsētas svētki augustā. Estrādē vēl noteikti būs kāds pasākums pirms jaunā mācību gada, un tad jau sezonu beigsim, — informē Dace Kuršinska.
Viņa atzīst, ka vairāk jādomā par pasākumu reklāmu, jo mūsdienās nav problēmu nokļūt vienā vai otrā vietā, ja vien par to ir interese. Tāpēc vajadzētu panākt, lai cilvēki ne tikai izbrauc cauri Jaunjelgavai, bet viņiem būtu interese tur “aizķerties”.
Pēc kultūras pa sliktu ceļu
Bagātas tautas mākslas tradīcijas allaž bijušas Staburaga pagastā. Šobrīd Daugavas dzelmē ir ne tikai Staburaga klints, bet arī pirmā Vīgantes parka estrāde. Vēlāk to pie Daugavas uzcēla no jauna. Sākotnēji estrādes skatuve un deju grīda bija no koka, kas bieži tomēr neizturēja. Turklāt vecā estrāde bija pārāk maza, un uz skatuves vairākiem koriem nepietika vietas. Tāpēc tika domāts par jaunas estrādes būvniecību. Iedzīvotāji vēl tagad ir pateicīgi bijušajam Staburaga kolhoza priekšsēdētājam Gunāram Ratņikam par šīs idejas realizēšanu.
Jauno Vīgantes estrādi atklāja 1990. gada 19. jūnijā, kad notika toreizējā Stučkas rajona koru sadziedāšanās koncerts. Vīgantes pamatskolas skolotāja Ināra Galvanauska atceras, ka tas bija ļoti emocionāls pasākums.
— Mēs bijām priecīgi un lepni par savu jauno estrādi. Pie tam tas bija Atmodas sākums, kad cilvēki jutās tik vienoti! Skanēja ne tikai kora mūzika, bet arī tautā iemīļotas dziesmas, ko dziedāja visi, — stāsta Ināra Galvanauska.
Tagad Vīgantes estrāde ir pietiekami plaša, ar ērtām solu rindām koku paēnā. Dēļu grīdu gan nomainījis betona segums. Estrādei diemžēl nav uzbūvēts jumts, un tāpēc sliktā laikā māksliniekiem nav iespēju patverties no lietus vai vēja.
Ināras kundze teic, ka vasaras sezonas atklāšanas pasākums estrādē ir Vīgantes pamatskolas mācību gada noslēguma svētki. Te notikuši arī pagasta un rajona mēroga kultūras pasākumi. Droši vien šo estrādi varētu izmantot daudz plašāk, ja vien ceļš uz Staburaga pagastu būtu labāks.
Solu vietā celmi
Bebru pagastā ir savs Meža parks, kur vietējie iedzīvotāji jau sen pulcējas vasaras saulgriežu svētkos. Tā kā pati daba tur radījusi skaistu apkārtni, pašvaldība nolēma šajā meža ielokā izveidot brīvdabas estrādi.
Zemesgabalu, kur tagad ir Bebru pagasta brīvdabas estrāde, 2001. gadā pagasta padomei bez atlīdzības atdeva lietošanā Vecbebru profesionālā vidusskola. Pašvaldības deputāti nolēma, ka tā būtu laba vieta brīvdabas estrādei, drīz vien sāka būvēt. Vispirms pašvaldības komunālās saimniecības vīri Jura Bāra vadībā sāka tīrīt teritoriju. Estrādes sienas mūrēja Ivara Goldberga brigāde no Iršiem. Taciņas un deju laukumu ierīkoja komunālās nodaļas strādnieki.
2004. gadā Meža parkā notika pirmā iedzīvotāju talka, un tādas notika arī turpmāk. Iedzīvotāji atsaucīgi palīdzēja sakārtot šo vietu.
Estrādi atklāja 2005. gada augustā, koncertā piedalījās gan pašmāju kolektīvi, gan viesi.
Bebrēnieši ir ieguvēji tāpēc, ka viņu estrādei ir jumts, pasākumu laikā pasargāti ir gan mākslinieki, gan aparatūra.
Bebru pagasta kultūras darba organizatore Sarmīte Rode stāsta — kamēr estrādē vēl nebija solu, skatītāji koncerta laikā sēdēja uz celmiem vai turpat zālītē. Tagad paaugstinājumā izveidotas vairākas solu rindas. Estrādes teritorijā ierīkoti arī celiņi, un labiekārtošanas darbi turpinās. “Sienas” bojā mizgrauži
Vietalvieši svētkos un koncertos vasarā pulcējas Vesetas līcī. Brīvdabas estrāde tur ir kopš 1968. gada 1. augusta, kad to atklāja reizē ar brāļu kapu pieminekli.
Vietalvas pagasta kultūras darba organizatore Zigrīda Pavloviča stāsta, ka krietni sen estrāde bijusi vietā, kur tagad ir pagasta izgāztuve. Tomēr vēlākajos gados Vesetas līcis kļuvis par ļaužu pulcēšanās vietu.
— Tā kā pagastam nav sava kultūras nama, vasara ir vienīgais laiks, kad varam biežāk plānot kultūras sarīkojumus. Estrāde nav liela, bet mūsu vajadzībām pietiek. Pirms trim gadiem to remontēja, ierīkojot slīpumu solu rindām, — stāsta kultūras darba organizatore.
Vesetas līcis ir meža ieskauts, un tas šajā vietā rada labu akustiku. Vienā pusē kokus gan vajadzēja nozāģēt, jo tajos bija savairojušies mizgrauži. Zigrīda Pavloviča cer, ka koku “sienas” ap estrādi nekļūs retākas.
Lielākais pasākums Vietalvas pagasta estrādē ir Līgo sarīkojums un, protams, kapusvētku balle augusta pirmajā sestdienā. Sezonas noslēgumā notiks pasākums “Atvadas vasarai”, kad viesos ieradīsies kolektīvi arī no kaimiņu rajoniem.
Pašvaldība paliek bešā
Diemžēl bez savas brīvdabas estrādes Zviedru skanstīs šobrīd ir palikušas Pļaviņas, un tas ir tādēļ, ka pašvaldība zemi šajā vietā piekrita atdot tās bijušajiem īpašniekiem. Tagad Pļaviņu domei tur pieder vien soliņi… Daudzi pļaviņieši atceras, kā savulaik piedalījušies estrādes un parka sakopšanas talkās, arī lielākā daļa koku tur ir iedzīvotāju stādīti. Tagad ir sāpīgi noraudzīties uz to, kā izskatās šī vieta, jo par tās sakārtošanu nerūpējas ne zemes īpašnieki, ne pašvaldība, kurai savukārt nav izdevīgi ieguldīt līdzekļus estrādes uzlabošanai, ja zeme tai nepieder.
Pirms diviem gadiem pašreizējie zemes saimnieki ar pašvaldību noslēdza līgumu par zemes nomu. Tajā bija paredzēts, ka pilsēta estrādē var rīkot savus pasākumus, bet tai jānodrošina tur kārtība. Tā kā šis līgums Pļaviņām bija neizdevīgs, pērn to lauza.
Jau ilgāku laiku pašvaldība domā par jaunas pilsētas estrādes būvniecību, bet pagaidām konkrētu ideju nav. Pļaviņu pilsētas domes priekšsēdētāja Gunta Žilde informē, ka apskatītas vairākas vietas un, iespējams, varētu būvēt estrādi Salmiņlīcī aiz pilsētas kapiem, kur reiz jau bijusi vieta zaļumballēm, vai laukumā pie Sveķukalna. Tomēr jau tagad skaidrs, ka tās nav tik izdevīgas vietas kā Zviedru skanstis.
Pašvaldībai ir vienošanās ar Skanstnieku zemes īpašniekiem, ka šovasar estrādē varēs rīkot Līgo balli un pilsētas 80 gadu jubilejas svinības 30. jūnijā. Īpašnieki it kā vēloties šo zemesgabalu pārdot, tikai maz ticams, ka pilsētas dome to spēs iegādāties…
Šobrīd brīvdabas estrādes nav arī Skrīveru pagastā, un kultūras pasākumi vasarā notiek muzeja dārzā. Skrīveru kultūras nama direktore Baiba Dronka teic, ka tas ir aktuāls jautājums, kas nākotnē noteikti būs jārisina. Vieta kultūras sarīkojumiem ir arī Skrīveru dendroloģiskajā parkā, bet pagaidām to remontē.
Vienojas ar debesu tētiņu
Kurmeniešiem vasaras nozīmīgākais pasākums brīvdabas estrādē ir Pēterdiena 29. jūnijā, kas Jāņus noteikti atstāj ēnā. Tad sabrauc ap 400 cilvēku. Kurmenes kultūras nama vadītāja Sarmīte Ķīse stāsta, ka sarīkojumi dabā vienmēr ir plaši apmeklēti. Vasarā estrādē notiek trīs vai četras balles. Pat laika apstākļi netraucē cilvēkiem atpūsties. Sarmītes kundze stāsta, ka viengad Jāņos bija ļoti stiprs lietus, bet līgotājus tas nenobaidīja.
Neretas pagastā estrāde uzcelta Dzirnavu saliņā. Neretas kultūras nama direktore Sandra Orlova atzīst, ka laika apstākļi ir lieta, ko iepriekš nekad nevar paredzēt. Pirms četriem vai pieciem gadiem Līgo vakarā bija tik stipri samākušās debesis, ka šķita — tūlīt lietus gāzīs kā no spaiņiem. Tā ka balle pagasta estrādē bija apdraudēta. Toreizējais pagasta padomes priekšsēdētājs Guntis Ozoliņš mierināja, ka viss būs kārtībā, jo viņam ar to vīriņu debesīs ir vienošanās par labu laiku. Tā arī bija — lietus nelija, un balle notika bez starpgadījumiem.
***
80. — 90. gados brīvdabas estrādes izveidotas Mazzalves, Seces un Sunākstes pagastā. Pašvaldību darbinieki gan teic, ka cilvēku aktivitāte ir mazinājusies, bet krasi apsīkusi tā nav — iedzīvotāji labprātāk klausās koncertu vai skatās teātra izrādi dabā nekā telpās.
Arī tajās pašvaldībās, kur nav brīvdabas estrāžu, cilvēki cenšas sanākt kopā lielākajos vasaras svētkos — Līgo vakarā. Tad par estrādi izmanto kādu pļavu vai pakalnu. Iespējams, kaut kad nākotnē Aizkraukles rajonā taps vēl kāda brīvdabas estrāde, jo tradīcijām ir liels spēks.
