Par Latvijas 2007. gada dzīvnieku pasludināts smilšu krupis, un Dabas muzejā Rīgā zooloģijas ekspozīcijā šim abiniekam veltīts īpašs stends.
Par Latvijas 2007. gada dzīvnieku pasludināts smilšu krupis, un Dabas muzejā Rīgā zooloģijas ekspozīcijā šim abiniekam veltīts īpašs stends.
Smilšu krupis ir mazākā no Latvijas krupju sugām. Viņi pārtiek galvenokārt no kukaiņiem, zirnekļiem un tārpiem. Īpaša prasība viņiem ir pret nārsta vietām. Nārsts parasti notiek seklās, neaizaugušās saules apspīdētās ūdenstilpēs.
Smilšu krupji ir interesanti ar to, ka spēj ierakties smiltīs. Gan jaunie, gan pieaugušie īpatņi smiltīs rok alas, kur paslēpties. Nereti krupji atrasti apmēram 1,8 metrus zem zemes. Vēsturiskie dati liecina, ka reiz smilšu krupi izdevies atrast pat trīs metru dziļumā.
Pagājušā gadsimta sākumā Latvijā smilšu krupji dzīvoja galvenokārt jūras piekrastē un upju ielejās, kur pavasarī veidojas nārstam nepieciešamās seklās peļķes. Pēdējos gadu desmitos viņi sastopami arī smilšu un grants karjeros, pat Ādažu poligonā.
Šo dzīvnieku skaits ir strauji samazinājies. Piemēram, dabas liegumā “Karateri” Limbažu rajonā 1993. gadā bija konstatēti 500 smilšu krupju, bet 2006. gadā — tikai 50. Viens no iemesliem krupju straujai izzušanai ir piemērotu nārsta vietu skaita samazināšanās, ko izraisa gan dabiska šo vietu aizaugšana, gan cilvēka saimnieciskā darbība — intensīva karjeru izstrāde.
Suga ierakstīta Latvijas Sarkanās grāmatas otrajā kategorijā kā suga, kuras īpatņu skaits un izplatība samazinās.
