Dzejnieku un skolotāju Jūliju Dievkociņu pieminot (1879.—1906.).
Dzejnieku un skolotāju Jūliju Dievkociņu pieminot (1879.—1906.)
Tā nakts bija tumši tumša,
kā tumšs viss Piektais gads.
Tai naktī vīrs ar stiprām rokām,
kuras kalēja āmuru dienā cilāja,
izraka smiltainē tavu kapu.
Tai naktī sešas pagasta meitenes
Tevi uznesa stāvajā kalnā.
Tai naktī blāzmoja debesis,
kad ar dragūna lodi sirdī
Latvijas zemē tu gūlies.
Klusajā lauku kapsētā tu dzīvo
veselus garus simts gadus.
Piektais gads nekad vairs nenāks.
Dzīvo mierīgi, skolotāj!
