Jau kuro gadu pēc kārtas gurķu lapu ērcīti atklāju jau agri pavasarī zem lapām, un vasaras vidū visas lapas ir izsūktas un sakalst, ap galotni veidojas tīmekļi.
Jau kuro gadu pēc kārtas gurķu lapu ērcīti atklāju jau agri pavasarī zem lapām, un vasaras vidū visas lapas ir izsūktas un sakalst, ap galotni veidojas tīmekļi. Nepalīdz ne “Decis”, ne kārtīga veļas ziepju emulsija, ne siltumnīcas dezinficēšana ar sēra sveci rudenī. Ko iesākt?
Pret tīklērci ieteicami speciāli līdzekļi, no kuriem Latvijā 3. klasē var izmantot arī amatieri) ir reģistrēti divi preparāti: fitoverms un nīmazals. Abiem ir dabiska izcelsme — fitovermu ražo mikroorganismi, bet nīmazalu iegūst no Indijas tējas koka sēklām.
Tīklērces mātītes pārziemo siltumnīcā augsnes virskārtā, koku spraugās vai pat zem rūsas plēksnītēm uz metāla konstrukcijām. Dziļā miega periodā pret tīklērci nelīdz ne sērs, ne citi līdzekļi, tomēr siltumnīcas dezinfekcija palīdz risināt citas problēmas.
Dēsti un augu lapas jau tūlīt pēc augu izstādīšanas siltumnīcā ir regulāri jānovēro. Tīklērces barojas no nezāļu lapām un vēlāk pāriet uz gurķiem. Ievērojot sīkus dzeltenus plankumus, it kā lapas būtu sadurstītas ar adatu, ir īstais laiks sākt apkarot kaitēkli.
Sākumā tīklērce siltumnīcā ieviešas dažās vietās — perēkļos, parasti tuvāk durvīm vai vēdlogiem, jo šajās vietās ir sausāks gaiss. Vispirms var apsmidzināt tikai perēkļu vietas. Fitoverma deva ir 10—30 g/100 m2, bet nīmazala — 20—30 g/100 m2 (ūdens daudzums ir atkarīgs no miglotāja lieluma). Nākamajā dienā pēc apstrādes visi kaitēkļi nav gājuši bojā, bet pēc dažām dienām to daudzums ievērojami samazinās. Lietojot nīmazalu, kaitēkļi paliek dzīvi arī pēc nedēļas, taču tie mazāk barojas un sliktāk vairojas. Pēc 10—12 dienām apstrāde noteikti jāatkārto, jo pa šo laiku no oliņām būs izšķīlušās jaunas tīklērces. Iespējams, apstrādi vajadzēs veikt vēl pāris reižu.
Augus pēc pēdējās ražas novākšanas, kamēr kaitēkļi vēl ir aktīvi, var apstrādāt ar spēcīgāku fitoverma devu, lai samazinātu ziemojošo mātīšu skaitu. Veicot apstrādi, jāņem vērā, ka tīmeklis pasargā ērces no preparāta šķīduma, tādēļ tā jāizdara, kamēr tīmekļu vēl nav, vai arī pirms apstrādes visas tīklotās lapas no siltumnīcas jāizvāc.
Labs profilakses līdzeklis pret tīklērci ir liels gaisa mitrums. Kaitēkļa izplatīšanos samazina bieža gurķu rasināšana no augšas.
Lielākās siltumnīcās mēdz lietot bioloģisko tīklērces apkarošanas metodi — laikus izlaižot plēsējērci fitosejulusu, ko Latvijā pārdod firmas “Ciklaneda” un “Schetelig Latvia”. Plēsējērces jāizlaiž vairākas reizes sezonā, kopumā patērējot 20—30 plēsējērču kvadrātmetrā.
(“Dārza Pasaule”)
