Uzņēmums “Latvijas valsts meži” pie Līdacītes ezera Aiviekstes pagastā tikai pirms divām nedēļām ierīkoja publisku atpūtas vietu. Taču tā jau sabojāta un piemēslota.
Uzņēmums “Latvijas valsts meži” pie Līdacītes ezera Aiviekstes pagastā tikai pirms divām nedēļām ierīkoja publisku atpūtas vietu. Taču tā jau sabojāta un piemēslota.
Saules pielietā Līdacītes ezera krastā, ļoti skaistā vietā, uzņēmuma darbinieki novietoja nelielu paviljonu no guļbaļķiem, tajā — glītu ķēdēs iekārtu galdu. Līdz ar to ezera krastā izveidojot visiem publiski pieejamu atpūtas vietu.
Diemžēl atpūtas vieta tāda palika tikai līdz pirmajiem apmeklētājiem, kuri pēc piknika tur atstāja īstu izgāztuvi. Mežs visapkārt piemētāts ar plastmasas traukiem, stikla pudelēm, tukšām konservu kārbām un citiem atkritumiem. Cik gan zemam jābūt kultūras līmenim, lai vienā mirklī skaisto vietu pārvērstu par kaut ko līdzīgu sadzīves atkritumu izgāztuvei. Savukārt ķēdēs iekārto galdu, iespējams, pārlieku liela izdzertā alkohola daudzuma dēļ (par to liecināja milzīgais daudzums tukšo alus un citu dzērienu pudeļu), izmantojuši kā šūpoles, tādējādi galdu salaužot.
Atpūtnieki, kuri šeit atstājuši savu vizītkarti, pelnījuši mūsu visu nosodījumu. Jau tā ir ļoti maz vietu, kur varam bez maksas atpūsties skaistā, sakoptā vidē. Taču tās pašas neprotam saudzēt, toties skaļi uztraucamies, ka daudzviet atduramies pret uzrakstu “Privātīpašums” un tālāk iet nedrīkstam. Brīžiem šķiet, ka nejaušu apmeklētāju ierobežošana tiešām ir vienīgais veids, kā saglabāt vērtības, kuras radījuši citi.