Vecbebru profesionālās vidusskolas deju kolektīvs “Kāre” nupat nodejoja savu 30 gadu jubilejas koncertu. “Kolektīvs radās, lai nesāktos pirmais lielais konflikts Plūmju ģimenē,” saka deju kolektīva vadītāja Sarmīte Plūme.
Vecbebru profesionālās vidusskolas deju kolektīvs “Kāre” nupat nodejoja savu 30 gadu jubilejas koncertu. “Kolektīvs radās, lai nesāktos pirmais lielais konflikts Plūmju ģimenē,” saka deju kolektīva vadītāja Sarmīte Plūme.
“Kāri” izveidoja 1976. gada rudenī kā Vecbebru lauksaimniecības tehnikuma audzēkņu deju kolektīvu, un visu šo laiku ar viņiem kopā ir vadītāja Sarmīte Plūme. Kolektīva tapšanas stāsts ir šāds: lauksaimniecības tehnikumā tolaik strādāja Vilnis Plūme (pēc gada viņš kļuva par tehnikuma direktoru), viņš vēlējās, lai mācību iestādē būtu deju kolektīvs un to vadīt aicināja savu sievu Sarmīti, kura tolaik dejoja deju kolektīvā “Dancis”. Sarmīte atklāj, ka to uzņēmusies vien vīra pierunāta, un kā pati tagad joko: lai nesāktos pirmais lielais konflikts Plūmju ģimenē.
Kāpēc kolektīvam dots šāds nosaukums? Ilgus gadus šī bija vienīgā skola Latvijā, kurā varēja apgūt biškopja amatu, tādēļ arī nosaukumā izvēlēts ” Kāres” vārds. Dejotāji teic: kāre jau nav tikai medus sanesums stropā, kāre mums ir arī uz dančiem! Un šī kāre ir visai noturīga un stipra — dejotvēlme Vecbebros pulcina jauniešus jau 30 gadus.
Četras “Kāres”
Lai gan trīsdesmit gadu vecumu “Kāre” sasniedza jau pērnā rudenī, jubilejas koncertu izlēma dejot pavasarī, kad lielie satraukumi un skates jau aiz muguras. “Šis mums ir nozīmīgs notikums,” saka vadītāja, un teiktajam noteikti piekritīs visi, kuri šos trīs gadu desmitus bijuši ar “Kāri” saistīti. To apliecina arī gatavošanās koncertam — uz mēģinājumiem pulcējās gan tagadējie, gan bijušies “Kāres” dejotāji.
Speciāli šim pasākumam pat izveidoti vairāki īpaši kolektīvi: “Jaunā Kāre” — tie, kuri dejo patlaban, “Senā Kāre”, kurā dejoja kolektīva pirmo piecu gadu dalībnieki, “Zelta Kāre” — viņi 1995. gada skolēnu Dziesmu svētkos ieguva visaugstāko vērtējumu profesionālo skolu vidū, un “Dižā Kāre”. Arī par šo pulciņu (ar salīdzinoši nesenāku vēsturi) Sarmītei Plūmei ir savs stāsts: “2004. gadā “Kāre” dejoja Lauksaimniecības ministrijas rīkotajos Zemes (tagad — Amatu) svētkos Saldū, kur bija konkurss deju kolektīviem. Man zvanīja žūrijas pārstāve un teica: “Jums nav pirmā vieta. Un jums nav arī otrā un trešā…” Pēc šiem vārdiem biju mazliet šokēta, bet tad viņa piebilda: mēs izlēmām jums piešķirt “Dižo balvu”!”.
Deja ielīksmo visus
“Kaut ko tik skaistu nebiju redzējusi!” par koncertu ir sajūsmā Vecbebru profesionālās vidusskolas direktora vietniece audzināšanas darbā Ināra Bakmane. Vakaru vadīja Sarmītes Plūmes meita Baiba, un visu “Kāres” paaudžu dejojumu papildināja video, ļaujot soli pa solim izsekot kolektīva vēsturei. Ne tikai uz skatuves, bet arī skatītāju rindās virmoja īpašs strāvojums — tātad koncerts bija izdevies!
Šī nav pirmā reize, kad gribas secināt: “Kārei” viss izdodas labi! Un atminējums tam varētu būt lasāms “Kāres” jubilejas bukletā: “Šī veselīgā, noturīgā kāre jeb vēlme aizvien ir mūsos. Tā piespiež, ja negribas, tā mudina, ja pagurstam, tā aicina un ielīksmo. Tā paņem aizvien jaunus savā varā.”
***
Fakts.
Kopš 1977. gada “Kāre” ir piedalījusies visos Latvijas Deju svētkos: gan Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos, gan skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkos. Bez neskaitāmiem pašmāju koncertiem bijuši arī ceļojumi uz Igauniju, Lietuvu, Krieviju, Gruziju, Somiju, Slovākiju, Ungāriju. Šis jubilejas gads noslēgsies ar Jāņu dienas koncertiem Zviedrijā.
