Maijs — lapu mēnesis un arī skaistākais pavasara mēnesis. Saule silda un priecē mūs arvien vairāk.
Maijs — lapu mēnesis un arī skaistākais pavasara mēnesis. Saule silda un priecē mūs arvien vairāk. Siltie vēji atnesuši lietu un pirmo pērkonu, kas liek dabai divkāršot spēku. Tas nozīmē, ka zeme smaržo, aicinot sēt un stādīt.
Šobrīd daudziem lauku ļaudīm vairs nav pie
mājas saimniecību, kurās tradicionāli nodarbojas ar lopkopību vai lauksaimniecību. Taču cilvēki sēj un stāda tik un tā — gan augļukokus, gan labību, gan kartupeļus un arī dekoratīvos stādus, kas priecē mūs ar savu skaistumu. Tāpēc viņiem ir nozīmīgi platību maksājumi. Lai tos saņemtu bez atbalsta samazināšanas, dokumenti Lauku atbalsta dienestā bija jāiesniedz līdz 15. maijam. Man — sava pagasta lauku attīstības speciālistei un konsultantei — līdz ar to beidzās saspringtākais un apjomīgākais darbs šajā jomā.
Salīdzinot ar pagājušo gadu un neskatoties uz to, ka platību maksājumu sistēmā šogad ir izmaiņas, darbs dokumentu noformēšanā gan no manas, gan lauksaimnieku puses bija daudz raitāks un kvalitatīvāks, jo visas zināšanas nāk ar laiku. Arī cilvēki vairāk interesējās par savām iespējām un bija daudz zinošāki. Konsultanta darbā man palīdzēja tas, ka esmu izveidojusi lokālo datu bāzi ar pagasta lauksaimniecībā izmantojamo zemju īpašniekiem un lietotājiem. Tādējādi ir vieglāk pārzināt situāciju un palīdzēt katram konkrētam cilvēkam.
Paralēli lauku konsultanta darbam strādāju arī pagasta bibliotēkā. Tā kā mana profesija ir ekonomiste, domāju, ka tas man palīdz veidot mūsdienīgu bibliotēku, jo šobrīd apmeklētāji ir prasīgi. Viņi grib “paceļot” internetā, saņemt īsu apmācību datoru lietošanā un finanšu kārtošanā un, protams, lasīt grāmatas un laikrakstus. Abi mani amati viens otru papildina, un ar savām zināšanām varu palīdzēt gan saviem zemniekiem, gan arī lasītājiem.
Pagājušajā nedēļā beidzās Francijas prezidenta
Žaka Širaka prezidentūras laiks, un šajā amatā stājās Nikolā Sarkozī. Arī Latvijā drīz būs jāievēl cits prezidents. No visām pašreiz publiski apspriestajām kandidatūrām es balsotu par bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Aivaru Endziņu. Kāpēc gan septītais Latvijas valsts prezidents atkal nevarētu būt jurists? Jānis Čakste, Gustavs Zemgals un Alberts Kviesis bija šīs profesijas pārstāvji. Kurš valdīs Rīgas pilī nākamos četrus gadus, noteiks mūsu deputāti. To var tikai minēt, bet šķiet, ka Endziņa kungs tas tomēr nebūs, jo viņa nesenie viedokļi, īpaši par Latvijā valdošajiem oligarhiem, izsaka visu.
Latvijā atkal ir rekordliela inflācija — 8,8 procen
ti. Manuprāt, tā rodas četru faktoru ietekmē — latviešu darbs Īrijā un citās ārvalstīs, budžeta deficīts, dažādu struktūrfondu un kredītu pieejamība. Tomēr katrai lietai ir divas puses. Piemēram, Klintaines pagastā par struktūrfondu līdzekļiem sakārtota ūdens saimniecība, un tā ir laba iespēja arī citām pašvaldībām. Īrijā strādājošie vecāki var pienācīgi izskolot savus Latvijā atstātos bērnus, arī tas ir pozitīvi.
Budžeta deficīts gan inflāciju tikai palielina un neko pozitīvu nerada. To var atļauties tikai turīgas valstis, kurās naudu iegulda attīstībā, nevis kā pie mums — “lieko” naudu atvēl valdības pozīcijas partiju pārstāvētajām pašvaldībām, jo pirms vēlēšanām dotie solījumi taču jāpilda! Arī uz kreditēšanu raugos piesardzīgi. Esmu pret patēriņa preču pirkšanu kredītā. Šādu finanšu darījumu atbalstu izglītībā un nekustamā īpašuma jomā, jo tādas investīcijas dos peļņu katram no mums atsevišķi un valstī kopumā ilgtermiņā, lai veidotos izglītota un turīga tauta.
Saeimā ratificēts robežlīgums ar Krieviju. Eko
nomiski tas mums noteikti ir izdevīgi, bet no otras puses — vai Latvija kā valsts nav atkal piekāpusies “lielajam” kaimiņam? Manuprāt, jā. Piekrītu, ka nevajag mums Abreni, bet ir cilvēki, kuriem tur piederēja īpašumi, un viņiem vajadzētu par tiem saņemt kompensāciju.
Izsakot savu viedokli par iepriekšējā nedēļā notiekošo, gribu arī dalīties priekā par savu dēlu, kurš no 6. līdz 14. maijam kopā ar kursabiedriem bija aizbraucis uz Ukrainu. Jaunieši devās diezgan ekstrēmā pasākumā — ar gumijas laivām brauca pa Čermošas upi. Līdz ar to izpalika dēla apsveikums Mātes dienā. Loģiskāk gan būtu to dēvēt par Ģimenes dienu, jo ģimene ir sabiedrības pamats. Sveicienu no dēla saņēmu 14. maijā īsziņas veidā: “Au! Lietuva. Visi dzīvi. Būšu LV uzzvanīšu! Buča!”.
Klāt Vasarsvētki, kad vasara kāpj kalnā. Novēlu zemniekiem saudzīgu vasaru un dāsnu rudeni. Arī skolēniem sācies eksāmenu laiks. Izturību, veiksmi un sapratni bērniem, skolotājiem un vecākiem!
