Arvien interesantāk kļūst vērot, kā virzās nākamā Latvijas prezidenta izraudzīšana.
Arvien interesantāk kļūst vērot, kā virzās nākamā Latvijas prezidenta izraudzīšana. Ja pirms neilga laika varējām tikai minēt, kurš varētu būt nākamais šajā amatā, tad šodien jau ir konkrētas kandidatūras — Karina Pētersone, Sandra Kalniete un Māris Riekstiņš. Nesen kļuva zināms, ka šim amatam virzīs arī mazāk pazīstamo Aivaru Jerumani, kurš valsts prezidenta amatam kandidēja arī 1993. gadā, taču netika ievēlēts un devās prom no Latvijas. Dzirdami arī citi vārdi.
Pagaidām tiek uzskaitīti visu kandidātu plusi, un, šķiet, ka nevienam no viņiem biogrāfijās nav lielu “melno” traipu. Tomēr viens būtisks mīnus tomēr ir visiem — viņi ir konkrētu politisko partiju virzīti un atbalstīti cilvēki, lai gan ne reizi vien ir uzsvērts, ka šajā amatā noteikti vajadzīgs bezpartejisks cilvēks. Māris Riekstiņš ievēlēšanas gadījumā gan sola pārtraukt attiecības ar Tautas partiju, uzsverot, ka pretēja rīcība nozīmētu riskēšanu ar savu reputāciju. Tomēr diezin vai tas ir tik vienkārši izdarāms, un šāds cilvēks nekad nebūs politiski neitrāls, bet tieši tādam jābūt Latvijas prezidentam.
Pagaidām partijas ir sprukās, jo neviena pārliecinoša kandidāta kuru atbalstītu visi politiskie spēki vai vismaz lielākā to daļa, nav. Skaidrību neviesa arī nesenās oficiālās koalīciju partiju sarunas — it kā ne pret vienu lielu iebildumu nav, bet arī kādu konkrētu politiķi pagaidām atbalstīt negrasās. No malas raugoties, šis process virzās uz priekšu ar taustīšanās metodi. Visticamāk politiķi tomēr būs spiesti meklēt neitrālāku kandidatūru. Lai gan nevar noliegt iespēju, ka pirmajā vēlēšanu kārtā valsts prezidentu neievēlēs, bet otrajā kārtā šim amatam varētu virzīt premjeru Aigaru Kalvīti, par ko arvien vairāk runā kuluāros.
Jā, nav viegli izvēlēties šim amatam piemērotāko kandidatūru pēc Vairas Vīķes—Freibergas spilgtā darba. Viņa “ieminusi” stabilu taciņu Latvijas ārpolitikā un likusi sasparoties arī par iekšpolitikas jautājumiem. Tagad viņas darba pēctecim vajadzēs ne tikai turpināt iesākto, bet paveikt arī ko savu. Pilnībā nav rimušas domas arī par tautas vēlētu prezidentu, lai gan šķiet, ka paies vēl ilgs laiks, līdz politiķi šo izvēli atdos tautas rokās.
