Šonedēļ notika kārtējā Latvijas skolotāju tikšanās ar izglītības un zinātnes ministri Baibu Rivžu un Izglītības ministrijas pārstāvjiem.
Šonedēļ notika kārtējā Latvijas skolotāju tikšanās ar izglītības un zinātnes ministri Baibu Rivžu un Izglītības ministrijas pārstāvjiem. Viens no šīs sarunas aktuālākajiem jautājumiem bija skolotāju atalgojums un katastrofālais kadru trūkums izglītības iestādēs.
Baiba Rivža atzina, ka minētās problēmas izglītības sistēmā radušās ilgākā laika posmā, un uzreiz tās atrisināt nav iespējams. Tomēr jau tagad veikti konkrēti darbi situācijas uzlabošanai — panākts būtisks līdzekļu palielinājums skolotāju tālākizglītībai, paplašināts personu loks, kuri var strādāt skolā, dubultots speciālistu skaits, kuriem valsts dzēš studiju kredītu, palielinātas budžeta vietas augstskolās. Izglītības un zinātnes ministre arī norādīja, ka, pieņemot Latvijas Nacionālās attīstības plānu 2007. — 2013. gadam, izglītībai pievērsta īpaša uzmanība. Turklāt pērn bijis pirmais būtiskākais skolotāju algas palielinājums, un tas turpinās. Izglītības un zinātnes ministrija un Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība izstrādāja pedagogu darba samaksas paaugstināšanas programmu līdz 2014. gadam, kas iesniegta Ministru kabinetā. Tajā paredzēts jau no 1. septembra finansēt divas skolotāju konsultāciju stundas un vidēji vienu stundu par rakstu darbu labošanu. Līdz ar to skolotāja darba piemaksa varētu sasniegt no 80 līdz 120 latiem likmē.
Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības Aizkraukles rajona nodaļas vadītāja Helēna Deine uzskata, ka situācija nebūt nav apmierinoša — algu pielikumu jau paguvusi “apēst” inflācija.
— Lai vēlreiz mēģinātu pievērst valdības uzmanību skolotāju problēmām, Aizkraukles rajona skolotāji ir noskaņoti radikāli un atbalsta ideju par streiku. Tas noteikti nenotiks eksāmenu laikā, jo nav iespējams tik ātri paspēt nokārtot visas formalitātes, bet iespējams, ka streiks varētu būt 1. septembrī. Par to gan nereti izskan pārmetumi, ka tas negatīvi ietekmē skolēnus. Mūsuprāt, viņus daudz sliktāk ietekmēs tas, ka skolās nebūs skolotāju. Jau šobrīd viņu trūkums ir ļoti jūtams. Daudzi apdāvināti skolotāji vairs nestrādā šo darbu, jo viņus neapmierina algas. Tādu piemēru pietiekami daudz ir arī Aizkraukles rajonā. Ir jāveicina, lai valstī būtu vairāk labu un gudru skolotāju, kuriem ir talants šajā darbā. Domāju, ja viņu būtu vairāk, tad nākotnē mums vajadzētu mazāk policistu un sociālo darbinieku, — saka Helēna Deine.
Viņa uzskata, ka saistībā ar skolotāju prasībām sabiedrībā radīta nevajadzīga spriedze. Skolotāji saprot, ka lielākas algas pelnījuši visu profesiju pārstāvji, un negrasās nevienam neko atņemt. Valstī šim mērķim ir pietiekami daudz naudas, vienīgi jādomā, kā pareizi to sadalīt.
