— Kas jādara, lai ātrāk atrastu pazudušos cilvēkus?
— Kas jādara, lai ātrāk atrastu pazudušos cilvēkus?
Klementīna Cīrule Skrīveros:
— Nevaru pateikt, jo, domājot par pēdējiem notikumiem, dzīvoju vienās bailēs. Skaidrs, ka policistu katram blakus nevar nolikt. Bērni dažkārt ir pārgalvīgi, nemaz nebaidās no svešiem cilvēkiem, tāpat ne vienmēr ievēro satiksmes noteikumus. Ja būtu iespējams, mazākos uz skolu un no skolas vajadzētu pavadīt kādam no vecākiem, tuviniekiem vai draugiem. Katrā ziņā nelaist vienu, īpaši, ja jāiet pa lielceļu, kur daudz automašīnu un no nelaimes neviens nav pasargāts. Sabiedrībā tagad ir daudz ļaunu cilvēku, viņus tomēr vajadzētu uzmanīt vai, ja tiek cietumā, vairs nelaist brīvībā.
Mārīte Feodorova no Vietalvas:
— Vecākiem jāuzmana bērni. Man pašai ir četri bērni, un es vienmēr zinu, kur viņi ir, kad aiziet no mājas, cikos jābūt skolā vai citviet un atkal mājās. Ar vecākajiem bērniem sazvanos, bet par mazākajiem piezvanu tur, kur viņiem tajā brīdī jābūt. Arī policijai, ja saņem paziņojumu, jebkurā diennakts laikā vajadzētu nekavējoties doties cilvēku meklēt. Cilvēku pazušana šogad jau izplatījusies kā epidēmija. To gan var likvidēt ar medikamentiem, bet kā rīkoties šajā nelaimē?
Ilze Ceplīte no Rīgas:
— Jāpalielina policijas darbinieku skaits vai jāizveido īpašas meklēšanas vienības, līdzīgi arī glābšanas dienestiem ūdens tuvumā. Tomēr vispirms jau vecākiem vienmēr jāuzmana bērni. Nu nevar mazuli vienu palaist pagalmā vai iet pie draugiem bez pieauguša cilvēka blakus. Tagad gandrīz katram ir mobilais tālrunis, tāpēc ar bērniem var sazvanīties un tiklīdz neatbild — sākt interesēties, kāpēc tā un kur viņi palikuši.
