No 3. marta Dailes teātrī skatāma Robina Moema (pazīstama rakstnieka Somerseta Moema brāļadēla) luga ”Kalpotājs”.
No 3. marta Dailes teātrī skatāma Robina Moema (pazīstama rakstnieka Somerseta Moema brāļadēla) luga “Kalpotājs”. Tās režisors ir Kārlis Auškāps, lomās: Lauris Subatnieks, Ieva Ertmane, Lauris Dzelzītis, Gints Grāvelis, Aija Dzērve, Sarmīte Rubule.
Robina Moema lugā “Kalpotājs” galvenais varonis Tonijs Viljamss, līdzīgi kā pats autors, atgriežas no kara dienesta Āfrikā un, saņēmis tēva mantojumu, beidzot nolemj baudīt labu dzīvi. Viņš izīrē lielu māju un, kā jau angļu džentlmenim pienākas, nolīgst kalpotāju Beretu, kurš allaž būtu līdzās, rūpētos par māju, ēdienu, komfortu un visām saimnieka slēptākām vēlmēm. Taču Berets uzņemas daudz plašākas funkcijas un rezultātā padara Toniju par sev absolūti pakļautu un pilnībā atkarīgu marioneti. Tonijs vairs nespēj eksistēt bez Bereta, lai gan tieši kalpotājs ir viņa bojāejas iemesls.
Iestudējumu noskatījušies arī vairāki aizkrauklieši. Lūk, viņu vērtējums.
Inta, bibliotekāre:
“Skumja izrāde. Cik viegls ceļš līdz cilvēka degradācijai! Es šo izrādi uztvēru globāli — man šķiet, ka mēs, visa sabiedrība, esam tādā kā Tonija lomā. Priecājamies par tehnikas progresu, bet patiesībā jau degradējamies — skrienam, ejam, bet neko vairs nepaspējam — ne vairs laiks grāmatas lasīt, ne vēstuli uzrakstīt. Smadzenes vajag arvien mazāk piepūlēt — spied tik podziņas internetā un viss notiek — var gūt gan seksuālu, gan gastronomisku baudu. Izrādē patika Lauris Dzelzītis, vēl jo vairāk tāpēc, ka viņu skatos arī televīzijas seriālā “Neprāta cena”. Nepārspējams bija Lauris Subatnieks.”
Anita, pārdevēja:
“Interesants sižets. Laba izrāde. Tā liek aizdomāties par to, kā ērtības spēj degradēt cilvēkus. Mani sajūsmināja arī Ginta Grāveļa tēlojums.” Inga, studente:
“Pirms izrādes internetā biju izlasījusi skatītāju komentārus un uz to devos kā uz komēdiju, tāpēc pirmajā cēlienā jutos nedaudz vīlusies. Lai gan dialogi bija asprātīgi, tā bija bezgala nopietna izrāde. Laikam taisnība ir teicienam: “kas par daudz, tas par skādi”. Tas attiecas uz lugas galveno varoni Toniju. Viņa kalps Berets ir kā salda inde.
***
Kritiķi par izrādi:
“… izrāde tā arī neatbild uz jautājumu — kāpēc Berets ir tāds nelietis? 60. gados pietiktu ar secinājumu — tāpēc, ka šis kalpotājs cieš no kādas psihiskas slimības. Taču šodien būtu daudz interesantāk ar labas dramaturģijas starpniecību no skatuves psiholoģiski dziļi runāt par homoseksualitāti. Manuprāt, latviešu teātrī tas nopietnā līmenī vēl nav noticis. Lugas materiāls to pilnībā pieļautu, taču režisors šo iespēju nav ņēmis vērā vai arī baidījies to izmantot.”
Linda Ģībiete (“Kultūras Forums”)
“Gints Grāvelis un Lauris Subatnieks ir viens otra cienīgi pretinieki, diemžēl dažbrīd G. Grāvelis pārlieku paļaujas uz iedzimto šarmu, žestus un valodas plūdus “atlaižot” pašplūsmā.”
Henrieta Verhoustinska
Būtiskais jautājums — kāpēc Berets iznīcina Toniju? — paliek neatbildēts. Uzskatu, ka Ieva Ertmane (Sallija), Aija Dzērve (Vera), Sarmīte Rubule (Meibela) ir pārliecinošas trīs atšķirīgu Tonija dzīves “liktenīgo” sieviešu lomās.”
Silvija Radzobe
“Izrādes valdzinošākā daļa ir režisora — asistenta Gundara Caukas samiksētais “skaņu celiņš” un šarmantais britu humors Robina Moema elegantajos dialogos. Nevienā no minētajiem lielumiem nav nekāda butaforisma vai viennozīmības.”
Undīne Adamaite (“Diena”)
