Lai arī visi ceļi vedot uz Romu, katra eirokrāta mērķis ir Beļģijas galvaspilsēta Brisele.
Lai arī visi ceļi vedot uz Romu, katra eirokrāta mērķis ir Beļģijas galvaspilsēta Brisele. Šo vārdu ikdienā dzirdam bieži, tāpēc katram būtu interesanti apskatīt Eiropas Savienības mītnes vietu. Šoreiz pārstāvji no dažādām Latvijas pilsētām, arī Aizkraukles, uz Briseli devās, Eiroparlamenta deputāta Riharda Pīka aicināti, jo tur notika viņa veidotā videopētījuma “Eiropa kafijas biezumos” prezentācija.
Atbildes uz jautājumiem par Eiropas Savienības nākotni, kas būtībā arī ir tāda kā zīlēšana kafijas biezumos, Rihards Pīks kopā ar fotogrāfu Gunāru Bindi pagājušajā gadā meklēja dažādās Latvijas pilsētās, arī Aizkrauklē. Viņi uzņēma videofilmu ar vīziju par Eiropu pēc apmēram 15 gadiem. Projekta varoņi ir dažādu vecumu un profesiju pārstāvji. Viņu vidū ir arī sabiedrībā populāri cilvēki, piemēram, gleznotāja Džemma Skulme un kinorežisors Jānis Streičs. Savukārt Aizkraukli pārstāvēja aktīvas jaunietes — Sintija Dauģe, Anastasija Žukova un Viktorija Pečurina.
Cilvēki šajā filmā ir optimistiski. Viņi ir pārliecināti, ka Latvija nākotnē var virzīties vienīgi uz augšu un to noteikti saista ar Eiropu — būsim vienotāki, atvērtāki un stiprāki. Katrā ziņā noskaņojums ir cerīgs.
Ideja jāturpina
Vispirms projektu prezentēja Rīgā, pēc tam Briselē —– Eiroparlamenta Konstitucionālo jautājumu komitejā, kurā darbojas arī Rihards Pīks. Prezentācijā piedalījās arī liela daļa filmas varoņu.
Filmu noskatījās pēc šīs komitejas sēdes. Grūti spriest, cik daudz tā ietekmēja parlamenta funkcionārus un klātesošos žurnālistus, bet atzinīgi jāvērtē Riharda Pīka centieni parādīt, ka cilvēkiem Latvijā nav vienaldzīga Eiropas Savienības un līdz ar to arī pašu nākotne. Projektā iesaistītie cilvēki uzskata, ka filmu vajadzētu noskatīties atkārtoti pēc kāda laika, tad būtu interesanti salīdzināt, kā veidojas un arī mainās cilvēku domas. Arī Rihardam Pīkam šī ideja šķita interesanta.
Viss izrādās vienkāršāk
Mūsu grupai šajā braucienā bija arī vēl kāds nozīmīgs brīdis — tikšanās ar Eiropas Parlamenta prezidentu Hansu Gertu Potteringu. Saspringtajā darba grafikā prezidents izbrīvēja laiku, lai tiktos ar Latvijas pārstāvjiem. Pirms tam gan mums tika izklāstīts stingrais protokols — kā jāģērbjas, kur jāstāv, kas un kad drīkst fotografēt. Parlamenta namatēvam ierodoties, viss stingrais protokols gan pārplīsa kā ziepju burbulis, un īsā tikšanās izvērtās nepiespiesta un vienkārša. Potteringa kungs bija ļoti sirsnīgs un atklāts cilvēks.
Latvieši nevar pierast
Neilgajā viesošanās reizē iepazinām ne tikai Eiropas Parlamenta grandiozās ēkas līkločus, bet bija arī iespēja gida pavadībā aplūkot Briseli. Vispirms ievēroju, ka Brisele ir ļoti daudznacionāla, un jāpiekrīt vien citu teiktajam, ka īstus briseliešus šajā pilsētā sastapt var reti. Ar kādu paziņu jokojām — kamēr funkcionāri lemj, vai Turcija var pievienoties Eiropas Savienībai, turki jau ir Eiropā. Līdzās citu tautību pārstāvjiem šie cilvēki ir neatņemama Briseles sastāvdaļa.
Pati pilsēta ir interesanta ar savām vēsturiskajām un mūsdienīgajām iezīmēm. Ielas ir šauras un pilnas automašīnām, turklāt pārspīlēti tīrām. Izrādās, tas tāpēc, ka pilsētā ļoti labi darbojas lietusūdens novadīšanas sistēma. Lai arī tajā dienā pamatīgi lija, peļķes ielās neredzējām.
(Turpmāk vēl)
