Mazzalvietis Edmunds Krišāns savu dzīvi veltījis mežam. Izvēlējās galdnieka profesiju, taču vēlāk kļuva par mežstrādnieku.
Mazzalvietis Edmunds Krišāns savu dzīvi veltījis mežam. Izvēlējās galdnieka profesiju, taču vēlāk kļuva par mežstrādnieku. Piedaloties kokgāzēju sacensībās Latvijā un pasaulē, viņš ne reizi vien ieguvis godalgotas vietas.
Meistars ar “zelta rokām”
— Vai sapņojāt kļūt par kokgāzēju jau bērnībā?
— Vēlējos būt galdnieks. Interesēja darbs ar koku, tāpēc iestājos toreizējā Stučkas 24. profesionāli tehniskajā vidusskolā. Pēc tam strādāju Ogres rajona Krapes pagastā — Ļeņina kolhozā par namdari. Darbs veicās, un 1986. gada pavasarī Latvijā rīkotajās galdnieku profesionālajās sacensībās ieguvu pirmo vietu. Pārstāvēju Latviju arī Vissavienības galdnieku sacensībās Stavropolē.
— Un kā nonācāt mežā?
— Apprecējos un pārcēlos dzīvot Mazzalvē. Sākās juku laiki, un galdniecībā darba nebija. Viss pamazām paputēja, algas kavējās, un es nolēmu dažus gadus pastrādāt mežā — tā tomēr ir salīdzinoši stabila nozare. Taču par tiem “pāris gadiem” kļūdījos. Sāku strādāt Jaunjelgavas MRS, pēc tam SIA “Latsin” un vēl joprojām strādāju mežā.
Maina specialitāti
— Vai kokgāzēja darbs nešķita pārāk smags?
— Protams, strādāt mežā ir grūtāk nekā galdniecībā. Tomēr pie fiziska darba biju pieradis, vien zāģis nu bija cits. Vasarā gan nācās pierast pie agras celšanās. Ja laiks karsts, mežā sākam strādāt jau četros no rīta, kamēr vēsāks. Var izturēt tikai līdz pusdienlaikam, tad sviedri jau līst aumaļām, un arī knišļi un dunduri traucē strādāt. Nākas doties mājup. Cirsmā ar zāģi strādāju līdz 2000. gadam. Šis darbs tomēr ietekmēja veselību — tagad ļoti ātri nogurst rokas un mugura.
— Ko darāt šobrīd?
— Esmu forvardera operators. Ar traktoru strādāt ir vieglāk nekā ar zāģi, lai gan pēdējos gados darbs kļūst arvien sarežģītāks. Cirsmu, kurā ir tikai viena veida koki, tikpat kā vairs nav. Vietas, kur jāstrādā, kļūst arvien mitrākas un nelīdzenākas, tas ievērojami apgrūtina darbu.
Labdabīga “slimība”
— Kad pirmo reizi piedalījāties sacensībās?
— Tas bija 1996. gadā. Piedalījos firmas “Silva” rīkotajās sacensībās. Mums veicās, un laikam jau “saslimām” ar šo profesionālo sportaveidu. Sākumā braucām vairāki, tagad vairs tikai daži. Jaunie nevēlas tam tērēt laiku.
— Ko īsti nozīmē sacensības kokgāzējiem?
— Kokgāzēju sacensības ir īpatnējs profesionāls sportaveids, kurā mežcirtējiem jāpierāda sava darba prasme piecos veidos: atzarošanā, ķēdes nomaiņā, koku gāšanā, kombinētajā un precīzajā sagarumošanā. Lai sasniegtu labus rezultātus, ar darba pieredzi mežā vien nepietiek. Daudz jātrenējas un jāatklāj īpaši paņēmieni, lai rezultātus uzlabotu. Nevar paņemt rokās zāģi tikai sacensībās un cerēt uz labiem panākumiem. Man jātrenējas īpaši daudz, jo ikdienā jau vairāk nekā sešus gadus ar zāģi nestrādāju. Daudzas lietas pirms sacensībām jāpārdomā sevišķi rūpīgi.
Jāiztiek ar izjūtu
— Kurš no veidiem kokgāzēju sacensībās jums patīk vislabāk?
— Precīzā sagarumošana. Baļķis novietots uz līdzena pamata, taču pēdējie trīs centimetri paslēpti skaidās. No baļķa ripa jānozāģē tā, lai paliktu pēc iespējas plānāka miziņa. Tas ir grūti. Tā kā nevar redzēt, kur ir zāģa zobi, jāpaļaujas tikai uz izjūtu. Ja pašās beigās nodreb roka, visas iepriekšējās pūles ir veltas.
— Un citos veidos?
— Katram no tiem ir savs knifs. Piemēram, atzarošana. Kad atzaro tikko mežā augušu koku, stumbrā iezāģēt nevar — palīdz miza. Taču sacensībās parasti izmanto virpotu baļķi, kurā iestiprinātas tapas. Tās ir no cietāka koka. Tiklīdz neuzmanīsies, iezāģēsi stumbrā, un būs soda punkti. Tāpēc īpaši sagatavo zāģa ķēdi. To izvīlē tā, lai malas būtu neasas. Resnu koku ar tādu ķēdi pārzāģēt nevar, bet zaram pietiek. Tas nekas, ja no ķēdes zāģējot kūp dūmi, galvenais — neiezāģēt stumbrā.
Ķēde “neņem”
— Gadās arī kuriozi?
— Protams, sacensībās ir liels uztraukums, un reizēm vari tikai brīnīties, kā ko tādu esi izdarījis. Atzarošanas sacensībās nostājos uz starta, pieliku zāģi pie pirmā zara — ķēde griezās, bet skaidas neleca. Mazliet apmulsu, tad pamanīju, ka ķēde uzlikta otrādi. Kā tas gadījās, vēl šobrīd nesaprotu. Nācās steigšus mainīt uz pareizo pusi. Zaudēju pārdesmit sekunžu. Ir arī sacensības ķēdes nomaiņā. Tajās parasti zāģim ķēdi apmainu sešpadsmit līdz divdesmit sekunžu laikā. Labākie pasaules meistari to paveic desmit sekundēs. Viņiem nav nevienas liekas kustības, un viss notiek zibenīgi. Pašam gadījies, ka pēc ķēdes nomaiņas, piedaloties nākamajā veidā, atklāju, ka ķēde tomēr nav pievilkta kā nākas, un kāds uzgrieznis atskrūvējas. Labi, ja tiesneši to nepamana, citādi rezultātu anulētu.
Reiz pārsteidzām zāģēšanas piederumu veikala pārdevējus. Uzzinājām, ka ar trijstūra vīli ķēdi var lieliski sagatavot sacensībām. Taujājām pēc šādas vīles veikalā, bet pārdevēji brīnījās — zāģa ķēdi parasti asina ar apaļajām vīlēm. Tomēr šādu vīli, gan citā veikalā, sameklējām. Taču nu atkal ir jauni paņēmieni.
Pasaulē otrs labākais
— Kuras no sacensībām visvairāk palikušas atmiņā?
— Pasaules čempionāts Austrijā 1998. gadā. Ķēdes maiņā biju sestais, precīzajā sagarumošanā — otrais. Konkurence bija ļoti sīva — piedalījās 28 komandas no Nīderlandes, Austrijas, Somijas, Zviedrijas, Šveices, Dānijas, Itālijas un daudzām citām valstīm. Šīs bija manas pirmās lielās starptautiskās sacensības. Katra dalībnieka startu vērtēja septiņu cilvēku grupa, un tādā reizē uztraukums, protams, ir. Daudz kas atkarīgs no paša pirmā veida — koku gāšanas. Ja gadās laba egle, to izdodas nogāzt veiksmīgi. Koki resnumā ir gandrīz vienādi, tomēr atšķiras vainaga un citu parametru ziņā. Neviens koks nav audzis kā pēc grāmatas — vienādu koku nav, tāpat kā cilvēku. Šajās sacensībās interesanta bija arī koka un starta numura izloze. Dalībniekiem vajadzēja šaut ar arbaletu pie sienas izvietotajās koka ripās, zem kurām bija paslēpti starta numuri. Man trāpījās devītais starta un koka numurs. Koks nebija no labākajiem. Tomēr precīzajā sagarumošanā vairāk nekā 80 dalībnieku konkurencē biju otrais. Tā bija pirmā Latvijas un Baltijas valstu pārstāvju medaļa kokgāzēju sacensībās kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas.
Pieredzi gūst nometnēs
— Vai trenējaties tikai Latvijā?
— Ne tikai. Pirms pasaules čempionātiem braucam uz “Husqvarnas” rūpnīcas rīkotajām treniņnometnēm. Tajās var labāk sagatavoties, gūt pieredzi. Mēs viens otru pazīstam un jau sen zinām Latvijas kolēģu “noslēpumus”, tāpēc satikties ar citu valstu labākajiem kokgāzējiem ir interesanti. Vienmēr var uzzināt ko jaunu. Parasti jau noslēpumus atklāj, lai gan sākumā smaidot teic: lai kaut ko uzzinātu, būs jāpērk licence.
— Jau ilgāku laiku esat Latvijas labāko kokgāzēju vidū. Vai pret jums ir mainījusies tiesnešu attieksme?
— Protams. Viņi kļuvuši daudz “piekasīgāki” un meklē pat vissīkākās kļūdiņas. Piemēram, pērn “Latsin” komanda piedalījās kokgāzēju pasaules čempionātā Igaunijā. Pēc pirmā veida — koku gāšanas — izvirzījāmies līderpozīcijā. Nākamajā dienā šķita, ka mūs “uzrauga” vismaz trīsreiz vairāk acu pāru.
Ģimene atbalsta
— Kā ģimene vērtē jūsu aizraušanos?
— Atbalsta, lai gan tā paņem daudz brīvā laika. Reizēm nākas izvēlēties — darīt kādus darbus saimniecībā vai gatavoties sacensībām. Bez sievas un bērnu atbalsta tik labu panākumu man nebūtu. Viņi vienmēr pārdzīvo, kā man veicas.
— Vai jūsu dēls arī sapņo par darbu mežā?
— Nē. Viņu interesē modernās tehnoloģijas. Vairākas reizes esmu mudinājis pamēģināt, taču viņš vienmēr atsakās. Domāju katram jādara tas darbs, kas ir viņa sirdslieta.
— Ko darāt brīvajā laikā?
— Ja ir kāds brīvs brīdis, skaistā vietā būvēju māju. Taču šķiet, ka šī māja, tāpat kā Rīga, nekad nebūs gatava. Ir arī sapnis par savu galdnieka darbnīcu, taču tai vajag lielāku pamatkapitālu. Katrs instruments dārgi maksā. Visu nevar iespēt uzreiz, taču, arī darbojoties pamazām, daudz ko var panākt. Man patīk kokā izgrebt dabas ainavas, virpot svečturus, trauciņus un dažādus citus priekšmetus.
***
VĀRDS, UZVĀRDS: Edmunds Krišāns.
DZIMŠANAS LAIKS UN VIETA: 1966. gada 23. oktobris, Sigulda.
NODARBOŠANĀS: SIA “Latsin” forvardera operators.
IZGLĪTĪBA: vidējā speciālā, beidzis Stučkas
24. profesionāli tehnisko vidusskolu.
ĢIMENE: precējies, sieva Solvita, dēls Edgars, meita Linda.
HOROSKOPA ZĪME: Skorpions.
VAĻASPRIEKS: piedalīšanās kokgāzēju sacensībās.
