4. maijs — Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena.
4. maijs — Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena
Rīt, 4. maijā, neretietes Dzintras Cīrules pagalmā lepni plīvos sarkanbaltsarkanais karogs. Māja būs piepildīta ar tikko no plīts izņemtu pīrāgu smaržu, kas cepti svētku dienām. “Latviešiem šī diena noteikti ir svētki, ne tikai kārtējā brīvdiena,” pārliecināta Dzintras kundze.
Kas jādara, tas jādara
Cīruļu mājās goda vietā ir gan Dzintras, gan viņas vīra Jāņa Piemiņas zīme par piedalīšanos 1991. gada barikādēs. Tolaik, kad latvieši sāka ceļu, lai Latvija atgūtu neatkarību, domas par nākotni un mūsu valsti visiem bijušas savādākas. 1991. gada ziemā no Neretas uz Rīgu divreiz dienā brauca pilni autobusi. Vienai maiņai sekoja nākamā. “Braucām nezinot, kas mūs sagaida. Televīzijā jau bijām redzējuši baisos notikumus un slaktiņus Lietuvā, pie mums valdīja neziņa. Pirms došanās uz Rīgu vīrs ieminējās — varbūt aizbrauksim pie bērniem atvadīties? Taču es biju pārliecināta — kas jādara, tas jādara. Ticēju toreiz un ticu tagad — viens cilvēks nav tik spēcīgs kā tauta, un vienota tauta var daudz panākt,” teic Dzintras kundze.
Godīgas rokas un karsta sirds
Kopš barikādēm pagājis vairāk nekā piecpadsmit gadu, un tūkstošiem latviešu sirdīs šie notikumi ir neizdzēšami. Dzintras kundze domā, ka arī šodien latvieši rīkotos tāpat, kā deviņdesmito gadu sākumā. “Mēs gājām sargāt nevis konkrētu politiķi, mēs iestājāmies par brīvu Latviju. Un sākums bija daudzsološs. Tikai tad, kad pašiem bija jāsāk saimniekot patstāvīgi, tas izrādījās par grūtu. Katram sava kabata kļuva daudz svarīgāka nekā to cilvēku likteņi, kuri par tēvzemi cīnījās kailām rokām. Dzirdēju, kā radioraidījumā sacīja režisors Alvis Hermanis: “Mākslā vajadzīgas godīgas rokas un karsta sirds”. Vai tad tas nav vajadzīgs arī politikā? Ja visi politiķi līdzinātos Valsts prezidentei Vairai Vīķei—Freibergai, būtu tik krietni un godīgi cilvēki, kāda ir viņa, Latvija būtu daudz attīstītāka un turīgāka valsts,” domā neretiete.
Pārmaiņas vajadzīgas
Gaidot 4. maiju, Dzintras kundze pārliecināta, ka šī diena latviešu ģimenēm nav tikai brīvdiena, bet ir arī svētku diena. “Nemitīgi sūroties par Saeimu un valdību arī nevar, jo paši to esam ievēlējuši. Domāju, kāpēc tā — cilvēki reizi pēc reizes atkal balso par tiem pašiem politiķiem, kuri sevi jau pierādījuši “darbos”. Žēl, ka starp simts “gudrajām galvām” Saeimā joprojām daudz tādu, kuriem amats vajadzīgs labas algas dēļ, bet valsts un iedzīvotāju intereses ir mazsvarīgas. Tikai tad, kad tautas vajadzības būs pirmajā vietā, gaidāmas pozitīvas pārmaiņas. Fakti, ko tagad atklāj līdz ar Aivara Lemberga tiesāšanu, liek padomāt par politiķu pērkamību un korumpētību arī deviņdesmitajos gados. Kamēr mēs, tauta, domājām par to, cik tuvu, cik “taustāma” ir Latvijas brīvība, politiķiem jau bija savi plāni,” prāto Dzintra Cīrule.
