Viegli gaistošā rītā..
Viegli gaistošā rītā
Tu man teici: — Vai drīkst,
Pirms es aizeju projām,
Tevi noskūpstīt?
Kamēr būšu es projām,
Tu jau zini, ne drīz,
Mani sagaidi mājās,
Putni ligzdas kad vīs.
Vēji vējoja ātri,
Brāzmās plīvoja prieks,
Vēl joprojām es gaidu,
Jau ir uzsnidzis sniegs.
Vēl es gaidu un ceru,
Bērzi sveicinot līgst,
Putni vītero zaros,
Mīļais, atnāc, ja drīkst.
***
Atver acis pavasaris,
Zeme tā kā maize rūgst,
Paņem vienu siltu staru,
Skat, jau ledus upē plūst.
Saule pūpolīti glāsta,
Virmo kaislības, ak, mūžs!
Dzērves kliedz un kaut ko stāsta,
Sapnī silti vēji pūš.
Atver acis pavasaris,
Baltu dienu skalo rīts,
Skaties — brīnumaini sapņi
Līdz ar dienu ceļo līdz.
***
Tas viss, kas bijis, ir uz labu,
Joprojām priecājos par dabu,
Par dzērvēm un par strazdu baru,
Tas viss, kas bijis, ir uz labu.
Jau redzu zosu kāsi garu,
Par ko tik priecāties es varu,
Tas viss, kas bijis, ir uz labu,
Jo paliekošs, tas paceļ garu.
