Rasmas Drevinskas viedoklim “Aizsūtīsim valdībai pusdienām!”: Kaķa lāsti jau debesīs netiek.
Rasmas Drevinskas viedoklim “Aizsūtīsim valdībai pusdienām!”:
“Kaķa lāsti jau debesīs netiek. Suņi rej, bet karavāna iet uz priekšu. Nekā jauna jau šajā rakstā nav. Ko līdz tāda gaušanās un visiem zināmu faktu klāstīšana? Nākošās vēlēšanās atkal iesim un balsosim par tiem pašiem, tikai viņi varbūt būs pārsēdušies uz citiem krēsliem. Dabas nemainības likums.”
Arī pensionārs
Elitas Upītes rakstam “Zemi uzdāvina divreiz”:
“Par arodskolas direktora nesaimnieciskumu ir zināms visai pilsētai! Kāda ir šīs skolas apkārtne, skolas ēkas! Ārprāts! Bet zemes īpašniekam paveicies, ka tagad ir iespēja atgūt īpašumu un pārdot par reālu cenu, jo toreiz daudzi atdeva savus īpašumus par sviestmaizi! Lai viņam veicas sakopt šo zemi!”
Aizkraukle
“Iesaku pameklēt atbildes uz dažiem primitīviem jautājumiem: 1) kas ir dāvana? Vai par to jāmaksā? 2) cik reizes vienreiz uzdāvinātu var pārdāvināt un pārpārdot? 3) IZM atgādina direktoram viņa pienākumus, bet ne tikai nedod pilnvaras, bet vispār neatbild likumā paredzētajos termiņos. Kāpēc? 4) Kāds svars ir profesionālu juristu slēdzienam tiesiskā(!?) valstī? Īstās ieinteresētās personas (nu jau vairs ne skolas īpašumā) mēs ieraudzīsim krietni pēc trokšņa norimšanas… Un visbeidzot — ieteikums (IZM): pārdot ne tikai skolas ēku uz S. Bērziņa zemes tās īpašniekam, bet arī pašu “kauna traipu” ar visu direktoru! Kā vienmēr, patiesi ieinteresētās personas — ARODVIDUSSKOLAS AUDZĒKŅI — protams, vajadzīgi tikai Īrijai, Irākai un ieslodzījuma vietām… Piesakieties, kam vēl?”
Jānis Laipa
Margaritas Celmiņas viedoklim “Dzīvības vērtība”:
“Jā, gadījumi ir dažādi. Dažreiz abortu iesaka grūtniecības sarežģījumu dēļ. Personīgi es varu pateikties dakterei Grīnvaldei, kas nepiekrita kolēģei un palīdzēja man bērniņu glābt. Šo paldies dakterei gan domās, gan reizēm arī skaļi pasaku katrā dēla dzimšanas dienā.”
Es tepat
“Gadījumi, kad jāveic aborts, ir ļoti dažādi. Ne vienmēr tā ir nabadzība, kuras dēļ bērniņu nelaiž pasaulē. Visdrīzāk tas ir atbildības trūkums par nākošo cilvēkbērnu. Ir jāatceras, ka katrs bērniņš piedzimst ar savu laimi. Ir bieži gadījumi, kad šķietami grūtos apstākļos piedzimst bērniņš, un problēmas pēc brīža atrisinās. Ja runā par ārstiem, tad gan reizēm sāpina jautājums, it īpaši, ja māmiņa grasās dzemdēt trešo bērniņu. “Nu ko tad darīsi?” Man personīgi nebija nemaz domas par abortu, bet šis jautājums sāp vēl tagad…”
X
Silvijas Piļkas viedoklim “Ar “melnā cauruma” zīmogu”:
“Es domāju, ka vajadzētu izveidot stendus ar pazudušo bērnu fotogrāfijām, piemēram, pie cilvēku iecienītām kafejnīcām ceļa posmā Jēkabpils — Rīga. Varbūt tā cilvēki būs informētāki un atsaucīgāki!?”
Jurijs
