Aizkrauklē ceturtdien bija Nacionālo bruņoto spēku diena. Tas bija viens no pilsētas 40 gadu jubilejas pasākumiem. Šajā dienā kopā ar aizkraukliešiem bija arī aizsardzības ministrs Atis Slakteris.
Aizkrauklē ceturtdien bija Nacionālo bruņoto spēku diena. Tas bija viens no pilsētas 40 gadu jubilejas pasākumiem. Šajā dienā kopā ar aizkraukliešiem bija arī aizsardzības ministrs Atis Slakteris.
Katru dienu tāda iespēja negadās
Nacionālo bruņoto spēku (NBS) dienu Aizkrauklē varētu nosaukt par Latvijas armijas reklāmas kampaņu. Lai gan lielai daļai sabiedrības vārds “reklāma” nepatīk, tomēr tā bija viena no retajām iespējām iepazīt NBS struktūrvienības un to darbu, apskatīt ekipējumu, Gaisa spēku helikopteru un baudīt karavīru putru. Ne katram un arī ne katru dienu ir tāda iespēja, un to izmantoja ne tikai Aizkraukles, bet arī citu rajona pagastu un pilsētu iedzīvotāji.
Svētki sākās ar militāro transportlīdzekļu parādi, kuru, motokluba “Reven Heart” (“Kraukļa sirds”) karogam plīvojot, ievadīja vietējie motociklisti. Militārā tehnika gan tik ātri aiztraucās garām skatītājiem, ka viņi pat nepaspēja to kārtīgi apskatīt. Cilvēki neizpratnē pulcējās pilsētas centrālajā laukumā un gaidīja, kas būs tālāk. Pēc mirkļa jau lēnākā gaitā pa Aizkraukles centrālo ielu motociklisti un militāristi brauca vēlreiz.
Godasardzē pie stēlas “Cīņa”
Pēc tam, skanot NBS štāba pūtēju orķestra spēlētajam maršam, viesi un pilsētas iedzīvotāji devās pie stēlas “Cīņa”. Pirmo reizi šajā vietā godasardzē stāvēja NBS karavīri tikpat braši, kā pie Brīvības pieminekļa, un ziedus nolika aizsardzības ministrs Atis Slakteris. Simboliski godinājuši Latvijas neatkarības cīņās kritušos un noklausījušies Latviešu virsnieku apvienības priekšsēdētāja Jura Vectirāna uzrunu, visi devās uz pilsētas centrālo laukumu.
Deja, mūzika un armija šajā dienā bija cieši līdzās. Aizkraukles pilsētas centrālajā laukumā virpuļoja vietējie dejotāji, bet NBS štāba orķestris demonstrēja savu defilē programmu. Savukārt pēcpusdienā pilsētas stadionā un vakarā kultūras namā dziedāja ansamblis “Latgales dāmu pops”.
Lielākā interese par ieročiem
Protams, lielāko uzmanību saistīja stadionā notiekošais. Puikas kā magnēts pievilka Militārās policijas un citu armijas struktūrvienību stendos izvietotie ieroči. Ne vienam vien acis izbrīnā iepletās, uzzinot, ka pilns karavīra ekipējums sver ap 35 kilogramiem un mācībās vai kaujas operācijā ar to jānosoļo vai jānoskrien ne viens vien kilometrs. Pamatīga rinda bija izveidojusies pie Gaisa spēku helikoptera, jo bija daudz gribētāju, kas vēlējās to kārtīgi aplūkot ne tikai no ārpuses, bet arī no iekšpuses. Jaunieši ar lielu interesi vēroja kaujas paņēmienu demonstrējumus.
Daudz jaunu cilvēku izmantoja iespēju izpildīt pieteikuma veidlapas studijām Nacionālās aizsardzības akadēmijā un dienestam Latvijas armijā, taču puiši, kas pieņēma šos pieteikumus, atzina, ka tikai ap 30 procentu jauniešu iztur pārbaudījumus, lai turpinātu iesākto.
“Mums ir ar ko lepoties”
Vērojot publikas interesi par armijas lietām, aizsardzības ministrs Atis Slakteris intervijā “Staburagam” sacīja: “Mums patiešām ir ar ko lepoties. Nacionālie bruņotie spēki vairs nav organizācija, kas apgādāta ar lietotiem ieročiem un veca parauga formastērpiem. Šobrīd mūsu karavīriem ir moderns ekipējums, labi dienesta apstākļi, šogad profesionālās armijas karavīri saņems jaunas mūsdienīgas lauka formas. Latvijas profesionālajā armijā dienošajiem vairs nav jāgaužas. Kaut gan ir dažas lietas, kas palikušas mantojumā no obligātā militārā dienesta un ir jāmaina, taču viss ar laiku tiks sakārtots.”
Atis Slakteris uzsver, ka, veidojot armiju, var izvēlēties divus virzienus: tā var būt liela, bet nabadzīga, taču var būt arī neliela, bet ar labi apmācītiem augsta līmeņa profesionāļiem un modernu ekipējumu. “Mēs esam izvēlējušies otro ceļu. Manuprāt, karavīra profesija ir viena no prestižākajām pasaulē, tikai daudzi to vēl neapzinās. Karavīriem piedāvā tādas sociālās garantijas, par kādām citās jomās strādājošie var tikai sapņot. Pat man, ministram, nav tādu priekšrocību, kādas ir mūsu karavīriem. Ir garantēta karjeras izaugsme, labi apmaksāts darbs un izglītības iespējas, var mācīties un stažēties ārzemēs,” stāsta ministrs.
Uzrunājot aizkraukliešus, Slaktera kungs piebilda, ka arī daudzi jauni cilvēki no Aizkraukles rajona par savu darba vietu izvēlējušies Latvijas armiju, piedalījušies dažādās misijās, praktizējušies ārzemēs.
Uzvar pļaviņieši un vietalvieši
Jaunieši karavīru lomā varēja iejusties, piedaloties militarizētajā stafetē, kuru rīkoja jaunsargu instruktors Imants Kravalis un viņa palīgi. Vecākajā grupā, kurā piedalījās vidusskolas vecuma jaunieši, startēja piecas komandas. Pirmo vietu ieguva Marijas Brimmerbergas Pļaviņu vidusskolas komanda, otrajā vietā — Aizkraukles novada ģimnāzijas jaunsargi, trešajā — Neretas vidusskolas vienība. Sacensībās piedalījās arī Aizkraukles 1. vidusskolas un bērnunama “Dzeguzīte” jaunieši.
Imants Kravalis saka: “Stafetē noteicošais nebija ātrums, bet precizitāte, tāpēc labākos rezultātus sasniedza jaunsargi, kuri militārajā stafetē iekļautos elementus apgūst jau vairākus gadus. Ja tikpat cītīgi trenēsies arī tie jaunieši, kuri jaunsargu kustībā iesaistījušies tikai nesen, nākotnē veidosies sīva konkurence.”
Jaunākajā grupā pieteicās 15 komandu, no kurām liela daļa izveidojās spontāni — pirms sacensībām. Šajā grupā pirmo vietu ieguva Odzienas pamatskolas komanda. Otrajā vietā bija Aizkraukles novada ģimnāzijas komanda “Bez nosaukuma”, trešajā — Pērses pamatskolas audzēkņi.
