Kristus Spēka Aizkraukles luterāņu baznīcā mācītājs Ainars Spriņģis vada īpašus ģimeņu dievkalpojumus, kuros vecāki piedalās kopā ar bērniem. Šos dievkalpojumus apmeklē arī sērenieši Anita un Romualds Švēdes ar meitiņu Agnesi.
Kristus Spēka Aizkraukles luterāņu baznīcā mācītājs Ainars Spriņģis vada īpašus ģimeņu dievkalpojumus, kuros vecāki piedalās kopā ar bērniem. Šos dievkalpojumus apmeklē arī sērenieši Anita un Romualds Švēdes ar meitiņu Agnesi.
Baznīcā labi jūtas arī bērni
Anita un Romualds ir luterāņi. Mācītājs Ainars Spriņģis 2005. gada 5. novembrī viņus baznīcā salaulāja un pēc Agneses piedzimšanas meitenīti nokristīja. Viņš iesvētīja arī nesen uzcelto Švēdu ģimenes māju Sērenes pagastā. 4. maijā Agnesei būs gads, un visu šo laiku mazā kopā ar vecākiem baznīcā apmeklē ģimeņu dievkalpojumus.
— Interesanti, ka Agnese “atzīst” tikai mācītāju Spriņģi. Mēs ar vīru dievkalpojumus apmeklējām jau tad, kad es meitu tikai gaidīju. Šķiet, viņa jau tad pierada pie mācītāja balss. Arī pēc piedzimšanas meita viņā klausījās uzmanīgi, nereti pat iemiga. Taču kādā dievkalpojumā bija cits mācītājs, un Agnese bija tik nemierīga, ka mums vajadzēja doties mājās pirms dievkalpojuma beigām, — stāsta Anita Švēde.
Laime nelaimē
Anitas kundze atzīst, ka par kristiešiem abi ar vīru kļuva pēc nelaimes, kad viņa gandrīz aizgāja bojā.
— Draudzējāmies diezgan ilgi, un, kā jau jaunībā, pietika visādu pārgalvību. Kopā ar draugiem apmeklējām balles, priecājāmies par dzīvi un par kristīgām vērtībām domājām maz.
Tad notika autoavārija, kurā cietām abi. Romualds slimnīcā, par laimi, ārstējās tikai dažas dienas, bet es — ļoti ilgi. Par to, ka tagad varu staigāt un pilnvērtīgi dzīvot, saku paldies nu jau mūžībā aizgājušajam ķirurgam Ivaram Ārgulim. Reanimācijas nodaļā piedzīvoju klīnisko nāvi — redzēju tumšo tuneli un gaismu tā galā… Ārsti man neļāva nomirt, bet atgriešanās šajā pasaulē bija ļoti smaga.
Tagad dažreiz domāju, ka Dievs man lika dzīvot, varbūt pat paņēma uz rokām, lai es būtu vesela. Viņš gribēja, lai man būtu kristīga ģimene un lai mēs visi būtu laimīgi. Tad mēs ar Romualdu izlēmām sākt citu dzīvi, — atceras Anitas kundze.
Palīdz dzīvot labi
Romualds atzīst, ka viņam dievkalpojumi dod spēku, bet ticība Dievam stiprina garu. Ticība palīdz ne tikai dzīvot, bet dzīvot labi. Viņš zina, ka, tikai pateicoties Dievam, abiem ar Anitu ir laimīga ģimene un mīļa meitiņa. Ja būs lemts, Agnesei būs arī brālītis vai māsiņa. Švēdēm ir jauna un plaša māja, par kuru gan ilgus gadus būs jāmaksā kredīts.
— Tagad no pieredzes zinu, ka paļāvība uz Dievu dod veselību un ticību tam, ka spēšu nodrošināt ģimeni, labi strādājot un palīdzot līdzcilvēkiem. Esam laimīgi, ka Agnese kopš dzimšanas kopā ar mums apmeklē baznīcu un augs kristīgā gaisotnē, — teic Romualds Švēde.
Pirms iemigšanas lasa Bībeli
Gan Anita, gan Romualds rosina arī savus draugus biežāk ieklausīties Dieva vārdos, lasīt Bībeli un domāt nevis par pasaulīgām, bet mūžīgām vērtībām. Lai mazo Agnesi iemidzinātu, Anita viņai dzied šūpuļdziesmas un lasa Bībeli. Agneses vecāki tic, ka dzīvos laimīgi, jo jūt Dieva klātbūtni.
