Atklājot kārtējos seksuālos noziegumus pret nepilngadīgajiem, kas šoreiz saistīti ar Aizkraukles rajona bērnunama “Dzeguzīte” audzēkņiem, Bērnu un ģimenes lietu ministrija sola pārskatīt prasības bērnu uzticības personām.
Atklājot kārtējos seksuālos noziegumus pret nepilngadīgajiem, kas šoreiz saistīti ar Aizkraukles rajona bērnunama “Dzeguzīte” audzēkņiem, Bērnu un ģimenes lietu ministrija sola pārskatīt prasības bērnu uzticības personām. Spriedīs arī, vai Bērnu aizsardzības likumā nepieciešams noteikt stingrāku regulējumu.
Laikā no 2004. līdz 2005. gadam, iemantojot bērnunama “Dzeguzīte” vadības un vairāku pusaudžu uzticību, kāds rīdzinieks kļuva par šo bērnu uzticības personu. Apmēram divus gadus viņš apciemoja tolaik 14 līdz 18 gadu vecos bērnunama zēnus gan Iršos, gan aicināja pie sevis uz Rīgu. Tikai tagad atklāts, ka tolaik zēni seksuāli izmantoti un pazemoti, lai gan uzticības personas uzdevums ir kļūt par bērnu draugu un cilvēku, kurš bāreņiem un vecāku pamestajiem bērniem kaut mazliet parāda, kāda ir dzīve ārpus bērnunama sienām.
Šobrīd Latvijā bērnunamos mīt apmēram 2700 bērnu, un viņiem ir vairāk nekā 700 uzticības personu. “Ja bērnam ir vairāk draugu un personu, kurām var uzticēties, tas jau ir ieguvums,” pārliecināta Bērnu un ģimenes lietu ministrijas Ārpusģimenes aprūpes departamenta direktore Līvija Liepiņa.
Izziņas nepieprasa
Šobrīd Latvijā par bērnu uzticības personu var kļūt ikviens, jo nav nekādu normatīvo aktu, kas noteiktu, kurš to drīkst darīt, bet kurš — nē. Uzticības personai nekāds atalgojums netiek maksāts. Nav tādas prasības, ka par potenciālo uzticības personu bērnunamam būtu jāsaņem izziņa no Sodu reģistra, lai pārliecinātos, vai cilvēks iepriekš nav sodīts. Bērnunamu vadība nepieprasa ne psihiatra, nedz narkologa izziņu. Vienīgais dokuments, ko pieprasa uzrādīt, ir izziņa no fluorogrāfa, vai cilvēks neslimo ar tuberkulozi. Viss atkarīgs no tā, kādu informāciju par sevi potenciālā uzticības persona sniedz iesniegumā, kā raisās sarunas ar bērnunama vadību, vai darbinieki seko līdzi tikšanās reizēm.
“Apgūst iemaņas” autoservisā
Arī bērnunama “Dzeguzīte” audzinātājas ieteiktais 1974. gadā dzimušais rīdzinieks no 2004. līdz 2005. gadam bija viena no šādām uzticības personām. Vīrietis apciemoja zēnus viņu dzīvesvietā, kopā devās uz vietējo peldvietu un dažkārt zēnus aicināja ciemos uz Rīgu. Tā kā vīrietis strādāja autoservisā Rīgā, tolaik 14 — 18 gadu vecie zēni labprāt devās ciemos, tā bija lieliska iespēja ne tikai apskatīt, kāda dzīve ir ārpus bērnunama sienām, bet arī iemācīties remontēt automašīnas, gūt iemaņas zēnus interesējošās lietās. “Nekas neliecināja, ka šis cilvēks varētu ko tādu nodarīt. Arī zēni priecājās par viņa apmeklējumiem, vienmēr viņu gaidīja,” stāsta “Dzeguzītes” direktore Aija Svētiņa.
Aizdomas nerada
Apmēram divu gadu laikā, kamēr vairāki pusaudži no “Dzeguzītes” regulāri apciemoja savu uzticības personu Rīgā, bērnunama vadībai neradās ne mazākās aizdomas par seksuāliem noziegumiem, vardarbību vai draudiem. Pēc braucieniem un tikšanās reizēm ar uzticības personu zēni bērnunamā iztaujāti, un neviens nekad nav sūdzējies, zēni bijuši apmierināti un pat gaidījuši nākamo tikšanās reizi. Nereti bērnunamā atgriezušies ar jaunām mantām, kabatasnaudu, ko nopelnījuši, it kā palīdzot autoservisā. 2006. gada sākumā zēnu uzticības persona pārtrauca viņus apciemot un aicināt pie sevis.
Piedzirda un apdāvina
Informāciju par 2004. un 2005. gadā notikušajiem noziegumiem, ko pastrādājusi zēnu uzticības persona, Aizkraukles rajona policijas pārvaldei sniedza cilvēki, kas saistīti ar notikušo. Policija ieguva informāciju par pastrādātajiem noziegumiem ar vairākiem “Dzeguzītes” audzēkņiem, kā arī ar citiem nepilngadīgajiem Aizkraukles rajonā un Rīgā. Notikušajā iesaistīti apmēram desmit pusaudžu, taču viņu skaits izmeklēšanas laikā var mainīties, tas atkarīgs arī no cietušo liecībām. Atklāts, ka vīrietis zēniem nevis mācījis, kā jāstrādā ar dzelžiem, bet atvēlēto laiku izmantojis netiklos nolūkos. “Noziegumi tika veikti ar pierunāšanu, pamudināšanu, arī izmantojot vardarbību. Upuri reizēm izmantoti bezpalīdzīgā situācijā — viņi piedzirdīti. Tāpat arī pierunāti un apdāvināti, dodot naudu, jaunas mantas,” stāsta Aizkraukles rajona policijas pārvaldes kriminālpolicijas biroja priekšnieks Aigars Zīmelis. “Noziegumi veikti automašīnā, pie automašīnas nomaļā vietā un arī darbavietā — autoservisā.”
Vainīgais apcietināts
Šobrīd iespējamā vainīgā persona ir aizturēta, viņam piemērots drošības līdzeklis — apcietinājums. Vīrietis ievietots Rīgas Centrālcietumā. Sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 160. panta 2. daļas — par dzimumtieksmju apmierināšanu pretdabiskā veidā ar nepilngadīgām personām, arī lietojot vardarbību, draudus vai izmantojot personas bezpalīdzību. Aigars Zīmelis uzskata, ka notikušajā, izņemot aizturēto, viennozīmīgi vainot kādu konkrētu amatpersonu šobrīd nav iespējams: “Notikušajā nevar vainot tikai bērnunama direktori. Situāciju jāvērtē kopumā. Bērnunama bērniem ir savādāka dzīves uztvere un vērtības nekā tiem, kuri aug ģimenēs. Iespējams, sākumā viņi notikušajā neko ļaunu nesaskatīja, pieņemot par to naudu un dāvanas,” domā Aigars Zīmelis.
Problēmas ir visur
Iršu pagasta, kur izvietots bērnunams, padomes priekšsēdētājam Pēterim Keišam par notikušo ir tikai skopa policijas informācija. “Manuprāt, problēmas, kas ir bērnunamos, jārisina visā valstī, un šādi gadījumi liecina par to, ka stingrāk jāizstrādā kritēriji, kam bērnunama bērnus var uzticēt. Bērni nāk no vides, kurā ir daudz dažādu problēmu, taču bērnunama vadība nevar arī kontrolēt ikviena bērna katru soli. Un tas, vai gadīsies tādi, kas šo situāciju izmantos, nav paredzams. Viņi taču savus nodomus neatklāj. Domāju, ka būtu saprātīgi veidot datubāzi, kurā varētu pārbaudīt iespējamo uzticības personu pagātni,” pārliecināts Pēteris Keišs.
