Nav svarīgi, cik dārzs ir liels, tomēr mūsdienu nemierīgajā dzīves ritmā dārzam ir liela nozīme.
Nav svarīgi, cik dārzs ir liels, tomēr mūsdienu nemierīgajā dzīves ritmā dārzam ir liela nozīme. Tas ir patvērums no ikdienas stresa, vieta, kur atpūsties un atgūt spēkus. Dārzs ir brīnišķīga vieta, kur baudīt maltīti, pasēdēt ar draugiem vai rotaļāties ar bērniem. Privātmāju saimnieki arvien vairāk domā, kā padarīt savu sētu sakoptāku un skaistāku, dārzu veidošanā vēršas pēc padoma pie ainavu arhitekta. Cilvēki neaprobežojas tikai ar plaša zālāja ierīkošanu, bet izrotā dārzu arī ar oriģināliem dizaina elementiem.
Pa vidu starp Eiropu un Austrumiem
Katram mājas saimniekam gribas pārsteigt citus ar kaut ko oriģinālu, un mūsdienās tirgotāji piedāvā plašu dekoratīvo stādījumu un dārza dizaina elementu klāstu. Pašam tikai jāizvēlas, kā to visu izmantot. Izdotas arī vairākas labas grāmatas, kurās var “nošpikot” interesantas un vērtīgas idejas.
Viss atkarīgs no tā, kāds dārzs ir šobrīd un ko saimnieks vēlas panākt. Nelielu dārzu var iekārtot gan uz mājas jumta, terases un balkona, gan arī mājas priekšā. Piemēram, 85 procentiem Lielbritānijas iedzīvotāju dārzs nav lielāks par pusi no tenisa laukuma.
Jāņem vērā dārza lielums, forma, saules gaismas daudzums un noēnojums, kam dārzu izmantos un, protams, materiālās iespējas. Svarīgi arī, kādu noskaņojumu dārza īpašnieks vēlas panākt un kādā stilā to iekārtot. Austrumu stila dārzos dominē akmeņi un neliela augstuma koki, islama valstīs dārza ainavā dominē ūdens, bruģējums, flīzes, bet augiem atvēlēta tikai neliela daļa. Eiropā valda zālājs, dekoratīvo augu stādījumi, dzīvžogi, vīteņaugi un nokarenās puķes podos.
Latvijas dārzi ir kaut kur pa vidu: tajos bruģis un flīzes sadzīvo ar dzīvžogiem, akmensdārzu, dīķiem, strūklakām, puķudobēm līdzās ir dekoratīvo koku stādījumi un turpat līdzās augļukoki un krūmi. Tam visam pa vidu nojumes, dārza mēbeles, bet blakus dārzeņu dobes. Latviešu dārzos kopā lieliski iederas akmens, koks, metāls un citi materiāli. Ņemot talkā izdomu, kā oriģinālus dārza dizaina elementus var izmantot vecas riepas, ķerras, mucas, tējkannas, māla podus un pat bērnu trīsriteni. Taču visveiksmīgāk dārzu izceļ projekta skaidrība un vienkāršība, ģeometrisko figūru un liektu līniju izmantošana, kas rada plašuma iespaidu.
Pirms sākt, jāzina savas vēlmes
Koknesietes Benitas Peciņas uzdevums ir rūpēties, lai Kokneses vidusskolas, bērnudārza un Vidusdaugavas mežsaimniecības apkārtne vienmēr būtu zaļa, ziedoša un skaisti kopta. Nereti daiļdārznieces padomu lūdz arī cilvēki, kuri vēlas iekārtot savu dārzu vai kaut ko tajā mainīt.
Benita Peciņa ir beigusi Bulduru dārzkopības tehnikumu, un viņas profesija ir daiļdārzniece—tehniķe. Arī Peciņas kundzes vīrs ir dārznieks. Viņa stāsta, ka daiļdārznieks—tehniķis vairāk nodarbojas ar dārza iekārtošanu vai apzaļumošanas darbu vadīšanu, nevis tā projektēšanu. Taču, strādājot patstāvīgi, bieži vien pašai arī jāplāno, kā veidot stādījumus.
Visvieglāk dārzu veidot ap jaunbūvi, jo klajā vietā dārznieks var ļaut vaļu fantāzijai, neņemot vērā jau esošos stādījumus. Vislabāk sākumā paredzēt, kur būs atpūtas zona ar rotaļu laukumu bērniem un nojumi vai vieta pasēdēšanai draugu lokā, kur būs augļudārzs, sakņudārzs, kur un cik plaša būs prezentācijas zona, kurā veidot krāšņas puķudobes un dekoratīvo augu stādījumus. Rotaļu laukumu Benita Peciņa iesaka ierīkot tādā vietā, kur vecāki pa mājas logu varētu redzēt, ko dara bērni. Ieteicams atpūtas zonu arī nodalīt no sakņudārza, no dekoratīvajiem kokiem vai krūmiem, veidojot tādu kā zaļu sienu. Tas pasargās dobes no bērnu rotaļām, kā arī viesu acīm aizsegs dārzeņu vagas.
Veidojot dobes prezentācijas zonā, Peciņas kundze iesaka nevis vienkārši uzrakt tajā zemi, bet 30—40 centimetru biezā kārtā uzbērt auglīgu melnzemi vai bagātināto kūdru. Sākumā tas prasa lielākus ieguldījumus, taču vēlāk šādā veidā sagatavotas dobes ir vieglāk kopt. Ilggadīgo stādījumu dobēs augsni var noklāt ar mulču, kas ilgāk saglabā mitrumu un neļauj augt nezālēm. Polijas dārzos plaši izmanto un nu jau arī Latvijā var iegādāties krāsainu mulču, kas stādījumos ļauj veidot interesantus krāsainus laukumus.
Stādot kokus mājas tuvumā, jāraugās, lai zem tiem nebūtu komunikāciju — lielus kokus nedrīkst stādīt pārāk tuvu mājas pamatiem. Cilvēki bieži vēlas mājas sienu apaudzēt ar vīteņaugiem, taču, piemēram, pieclapu mežvīnam ir nelāgs ieradums iespraukties katrā vismazākajā spraudziņā, tāpēc to katru rudeni vajadzētu apgriezt. Pavasarī tas atkal ataugs.
Izvēloties augus, jāņem vērā, vai tam vairāk vajadzīga saule, vai arī augs labāk jūtas ēnas pusē. Piemēram, vasarzaļos rododendrus nav ieteicams stādīt ziemeļu pusē. Arī īvēm jāatrod piemērotākā vieta, lai tās pavasara spilgtajā saulē neapdegtu. Apstādījumos un dobēs ļoti skaisti iederas dažādu garumu un krāsu spirejas. Rudenī tās apgriež, atstājot tikai apmēram 10 centimetru garus kātiņus, bet pavasarī tie atkal ataug. Ilggadīgo stādījumu dobēs skaisti zied rododendri, taču tie ir ļoti kaprīzi. Izvēloties augus, jānoskaidro, cik lieli tie izaugs. Pirmos gadus dobe varbūt izskatīsies visai pieticīga, taču augi, kas iestādīti pareizā attālumā, vēlāk nenomāks viens otru un nebūs jāretina.
Nojumi, terasi vai saimniecības ēkas sienu var apaudzēt ar vīteņhortenzijām. Pa raupju sienu augs pats kāpj pretī saulei. Sienu apaudzēšanai var izmantot arī vīnogas. Lieliski noder aktinīdija jeb tā sauktais ziemeļu kivi, bet lai iegūtu augļus, blakus jāstāda sievišķais un vīrišķais augs. Pēdējos gados dārzos ir iecienītas koku nokarenās formas — vītoli, pūpoli, eglītes, bērzi un pīlādži. Peciņas kundze iesaka iegādāties Latvijā audzētus kociņus, kas ir izturīgāki un piemērotāki mūsu apstākļiem.
Dārzu var papildināt ar nelielu baseiniņu vai strūklaku, kurā speciāli iegremdētos toveros var iestādīt ūdensrozes. Šim mērķim var izmantot pat vecu koka mucu. Kopā ar citiem dārza dizaina elementiem tas var veidot ļoti oriģinālu stilu. Tikai jāievēro, lai viss būtu veidots vienā manierē.
Benita Peciņa stāsta, ka dārza veidotājiem mūsdienās piedāvā ļoti daudz dažādu iespēju: var apmeklēt speciālas izstādes, iegādāties grāmatas un žurnālus, meklēt informāciju katalogos. Piemēram, Baltezera kokaudzētavas mājaslapā internetā piedāvā jau gatavu dobju projektus.
Var izvēlēties tīkamāko, iegādāties atbilstošus augus un mēģināt realizēt ieceri dabā.
Ikkatrs dvēselē ir dārznieks
Jaunjelgavas kokaudzētavā “Zaķi” pamatnodarbošanās ir stādu audzēšana meža atjaunošanai. Taču pēdējos gados “Zaķos” arvien plašākā klāstā piedāvā puķu un dekoratīvo augu stādus dārziem un apstādījumiem.
Kokaudzētavas vadītājas Lindas Ratkevičas vaļasprieks ir puķu audzēšana, un dobēs pie viņas mājas savākti dažādi Latvijā mazpazīstami augi, kuri plašākā klāstā bieži vien ieraugāmi tikai puķu kolekcionāru vai selekcionāru dārzos. Pēdējos gados Ratkevičas kundzes vaļasprieks pārvērties biznesā. “Katrs latvietis dvēselē ir dārzkopis, un katram ir sava gudrība, kā veidot dārzu un kādus augus izvēlēties. Arī es iegādājos kaut ko interesantu un, kad manās puķudobēs augi pārlieku savairojās, raku tos ārā un nesu uz kokaudzētavu. Tā tur pamazām izvērsām ziemciešu, rožu, apstādījumu un dzīvžogu stādu tirdzniecību,” stāsta Linda Ratkeviča.
Pirms doties uz stādaudzētavu, katram jāizdomā, kādu dārzu viņš grib veidot un kādi augi nepieciešami. Latvijā var iegādāties daudz žurnālu un grāmatu par dažādiem augiem un to kopšanu. Klienti kļūst arvien zinošāki. Taču vērojama arī cita tendence — ja žurnālos ievieto publikācijas par kādu koku, krūmu vai puķu šķirni, pēc tās uzreiz ir liels pieprasījums. Taču cilvēku gaume ātri mainās, un pēc neilga laika viņi jau atkal meklē ko citu.
Nemainīgākās vērtības ir krūmi kapu dzīvžogiem — klintenes, bārbelītes, zemās spirejas. Arī tūjas augstajiem dzīvžogiem. Taču jāatceras, ka skujkoki aug lēnāk nekā lapukoki. Augstajiem dzīvžogiem piedāvā arī vilkābeles, kas ir piemērotākas mūsu klimatiskajiem apstākļiem, liepas un egles, kas, pareizi cirptas, ar laiku veido skaistu teritoriju norobežojošo joslu. Iegādājoties kokus vai krūmus dzīvžogam, jāzina, cik lielu teritoriju vēlas aptvert un cik garas ir tās robežas, lai izrēķinātu, cik augu vajadzēs.
Pēdējā laikā Latvijā populāras kļūst kannas. Linda Ratkeviča stāsta, ka tās ļoti iecienītas apstādījumos Eiropā, bet pamazām šo augu iepazīst arī mūsu valstī. Kannas ir daudzgadīgas, un tās jākopj līdzīgi kā dālijas. Tās skaisti zied visu vasaru, taču nereti to skaistums izpaužas tieši lielajās krāšņajās lapās, nevis ziedos. Šobrīd “Zaķos” asnus pretī saulei stiepj sarkanlapu kannas, tas ir izplatītākais šo augu paveids. Ekskluzīvāki ir augi ar svītrainām lapām — sarkanzaļi dzeltenām vai zaļi violetām. Arī to ziedi ir dažādās krāsās — no asinssarkaniem līdz maigi oranžiem un sārtiem. Augs sasniedz pat pusotra metra augstumu, taču dobē neaizņem pārāk daudz vietas. Tas ir lielisks fona augs, kuram priekšā var stādīt zemākas puķes vai košumkrūmus. Tās labi iederas gan privātmājas dārzā, gan pilsētas apstādījumos, un pagājušajā gadā “Zaķos” audzētās kannas ziedēja arī apstādījumos Aizkrauklē.
Jaunjelgavas kokaudzētavā var iegādāties dažādu veidu hostas, Latvijā mazāk populārās rodžersijas, astilbveides, astilbes, sarkanlapu heihēras, arī popularitāti ieguvušās graudzāles — molīnijas un miskantes.
Puķu sīpolus vai gumus cilvēki bieži pērk veikalā, kur stādāmmateriālam pievienota krāšņa bilde un arī cena ir zemāka. Taču attēlos viss vienmēr izskatās labāk nekā dzīvē. Ratkevičas kundze iesaka daudzgadīgo puķu stādus labāk iegādāties audzētavās. Tur tie jau ir adaptējušies vietējā vidē, taču audzētavā iegūts stāds būs dārgāks, jo tā izaudzēšana prasījusi piepūli un rūpīgu kopšanu. Audzētāji novērojuši, kā tas attīstījies, tāpēc var ieteikt, kā par to labāk rūpēties.
Cilvēkiem, kuriem netīk katru dienu rušināties dārzā, taču gribas, lai apkārt būtu skaista un sakopta vide, Linda Ratkeviča iesaka izvēlēties augus, kam nepieciešama minimāla kopšana. Arī viņa pati iekārto dobes, kurās puķes pēc iespējas retāk jāpārstāda, lai ar šiem stādījumiem ir vieglāk tikt galā. Pirms vairākiem gadiem dārzu veidošanā ļoti iecienītas bija dažādu skujeņu kombinācijas. Ratkevičas kundze tos sauc par sliņķu vai aizņemtu cilvēku dārziem, jo tie visu gadu būs zaļi, bet darbs jāiegulda minimāli. Taču modē ir un labāk izskatās kombinētās dobes, kurās līdzās skujeņiem ir ziemcietes, ziedoši košumkrūmi, brīvajos laukumos sastādītas vasaras puķes. Dobi var veidot tā, lai tajā kaut kas ziedētu no agra pavasara līdz vēlam rudenim. Protams, tādi stādījumi prasa biežāku un rūpīgāku kopšanu.
Dālijas pasniedz kā rozes
Ratus taisa ziemā, ragavas — vasarā. Šo teicienu var attiecināt arī uz Bauskas rajona Vecumnieku pagasta sīpolpuķu audzētājas Tatjanas Popovas piedāvājumu. Pavasarī viņu meklē puķkopji, lai iegādātos rudenī ziedošo puķu sīpolus, bet rudenī — pavasara puķu sīpolus.
Zemnieku saimniecībā “Puķes” audzē dālijas, gladiolas, lilijas, frēzijas, narcises, tulpes un hiacintes. Jau gandrīz desmit gadu Popovas kundze sastopama Neretas gadatirgū, bet nākamnedēļ viņa ar visu plašo sīpolpuķu kolekciju būs Skrīveru gadatirgū.
Pie katras sīpolu kastītes piestiprinātas puķu fotogrāfijas, lai pircējs varētu apskatīt, kas uzziedēs viņa dārzā. Popovas kundze gan atgādina, ka līdzīgu rezultātu puķkopis iegūs tikai tad, ja rūpīgi kops savas dobes. Nevar vienkārši iespraust zemē sīpolu un gaidīt krāšņu ziedu. “Jāiegulda liels darbs, lai no maza sīpoliņa izaudzētu lielus skaistus ziedus un pēc tam iegūtu tādus sīpolus, kurus var piedāvāt tirgū,” stāsta Tatjana Popova.
Piedāvājums ir tik plašs, ka par visām šķirnēm izstāstīt nemaz nav iespējams. Saimnieces dārzā to ir vairāki simti, taču pircējiem parasti piedāvā tikai dažus desmitus šķirņu — tās, kas ir pārbaudītas. Lūdzām puķu audzētāju pastāstīt par jaunākajām un modernākajām šķirnēm, kuras pēdējā laikā pircēji iecienījuši.
Pēdējos gados modē ir zemās dālijas, no kurām gar celiņu malām var veidot nelielus skaisti ziedošus dzīvžodziņus. Patīk arī dālijas, kuru ziedi atgādina starainas zvaigznes, kā arī puķes ar maziem apaļiem ziediņiem. Ļoti modernas kļuvušas lielziedu dālijas gariem stingriem kātiem, kuras dāvina tāpat kā, piemēram, rozes.
No gladiolām lielā cieņā ir skaistais un izturīgais “Oskars”, un Popovas kundze ir viena no retajām Latvijā, kas tās piedāvā. Pircēji īpaši iecienījuši gladiolas tumšiem ziediem, Latvijā pieprasīti violetie toņi, turpretī, piemēram, Lietuvā tumšie ziedi nevienam nepatīk.
Tulpju klāstā nu jau kādu laiku iecienīti ir ziedi ar viļņainām un skarainām ziedlapu maliņām. Puķkopjiem ļoti iepatikušās tulpes ar zaļibaltiem ziediem. Ļoti skaistas un pieprasītas ir peonijveida tulpes, kurām ir pildīti ziedi, bet vēl krāšņākas ir pildītās tulpes ar viļņainām ziedlapu maliņām. Jaunās šķirnes ir ļoti skaistas un krāsainas — ziedos dominē dzeltenā un sarkanā krāsa, taču vienā ziedā var saskatīt pat vairākus krāsu toņus. Viena no jaunākajām šķirnēm Popovas kundzes kolekcijā ir sārti rozā tulpe ar viļņainām ziedlapiņām. Prasmīgi veidoti stādījumi dārzā vai lielāks tulpju pušķis skaistā stikla traukā izskatās ļoti eleganti. Apstādījumos ļoti iecienītas ir arī pundurtulpes dažādās krāsās. Tādas ik pavasari uzzied arī pie Aizkraukles novada domes.
Gandrīz katrā dārzā pavasarī uzzied narcises. No jaunajām šķirnēm pieprasīta ir “Replete”, kā arī daudzgalvainās narcises. Šie ziedi daudziem patīk arī burvīgā aromāta dēļ. Taču Popovas kundze atzīst, ka vienīgās īsti smaržīgās ir vecās labās, dzejnieku narcises. Jaunās modernās šķirnes ir mazāk aromātiskas. No hiacintēm iecienītas ir “Liaunt”, “Ametists”, “Amsertada” šķirnes — sārtie un violetie toņi.
