Bebru pagastā, dabai draudzīgajā zemnieku saimniecībā “Lejasgravas”, saimnieko Līgas un Pētera Pilienu ģimene.
Bebru pagastā, dabai draudzīgajā zemnieku saimniecībā “Lejasgravas”, saimnieko Līgas un Pētera Pilienu ģimene. Viņi ir gan piensaimnieki, gan gaļas lopu audzētāji. Pērn saimniece uz viena pakalna iestādījusi arī vairāk nekā simts vīnogulāju un nu šo vietu dēvē par savu Vīna kalnu.
Ierodoties “Lejasgravās”, saimnieci Līgu ieraudzījām, strādājot pie datora. Viņa interesējas par visu, kas jauns — gan par bioloģisko saimniekošanu, gan celtniecības materiāliem, jo patlaban Pilienu ģimene paplašina kūti, gan daudzām zemnieku problēmām.
Strādā, lai pelnītu
— Mēs esam tāda diezgan interesanta saimniecība. Darām, ko vien spējam, gan lopu audzēšanā, gan zemes kopšanā, jo mūsu simts hektāros ir daudz kalniņu, leju un pat gravu. Vieta ir skaista, tāpēc jāstrādā, lai ne tikai izdzīvotu, bet arī pelnītu, — saka Līgas kundze.
Ganāmpulks šajā saimniecībā sadalīts divās daļās — piena govis un gaļas liellopi. Gaļas lopi arī ziemā mājo ārā, tikai, kad paši vēlas, nāk uz šķūni. Toties piena govis mīt kūtī, tagad gan tās, kuras vēl nav slaucamas, jau pastaigājas aplokā, plūc nelielo zālīti un sildās saulītē. Līgas kundze joko — gotiņas pirms teliņu dzimšanas no saules saņemot spēku.
Visi uz Īriju neaizbrauks
Slaucamās govis vēl kūtī, jo divreiz dienā saimnieki viņas slauc īpašā slaukšanas “zālītē”, pa četrām uzreiz. Pilieni augstākās šķiras un ekoloģiski tīro pienu pārdod Rīgas piena kombinātam par 16 santīmiem par litru. Cik tas tomēr ir maz, jo mēs, pilsētnieki, veikalā par piena litru maksājam apmēram 50 santīmu…
Taču Līga Piliena ir optimiste, jo kur gan lai liela zemnieku ģimene dodas! Uz Īriju visi neaizbrauks. “Lejasgravās” darba pietiek gan vecākiem, gan četriem dēliem. Trīs no viņiem dzīvo pilsētā, bet pastrādāt vecāku saimniecībā ierodas bieži. Katru dienu saimniecībā čakli rosās Pilienu jaunākais dēls Jānis.
Kūts pēc prasībām
Tagad, kad jāpārbūvē kūts, saimniekiem to darīt palīdz pāris vīru no kādas Rīgas celtniecības firmas. Pilieni cer, ka šoruden kūts būs gatava un atbildīs visām Eiropas prasībām. Līdz šim viss jau izdarīts, lai slaukšana un piena dzesēšana būtu kā Eiropā, tāpēc arī “Lejasgravu” govīm ir tikai augstākās kvalitātes piens, jo gotiņas barotas ar ekoloģiski tīru barību.
Saimniece lepojas, ka apmēram 90 procentu ganāmpulka ir pašas audzēts. Visas telītes audzē un tā palielina labu govju skaitu, pārdod tikai bullēnus un lielos gaļas lopus.
Rozes — sirdspriekam
Lai gan lielajā saimniecībā darba ļoti daudz, Līgas kundze pievēršas arī dārzkopībai. Vienmēr gribas iestādīt kādu jaunu ābelīti, ķirsi vai krāšņu krūmrozi, jo puķes vajadzīgas sirdspriekam.
Pagājušajā gadā darbīgā saimniece izdomāja, ka vienu no pakalniem pārvērtīs par Vīna kalnu, un iestādīja tur ap simts vīnogu stādu. Nu jau var redzēt, ka tie labi pārziemojuši un rieš zaļu lapiņu rozetes. Līgas kundze savu vīnogulāju plantāciju šogad cer paplašināt. Gan izdomās, kā ogas realizēt — pārdot svaigas vai pārstrādāt.
— Zemniekam nekad nav bijis viegli. Ej, kur gribi — nekur nav maizes bez garozas. Tagad arī Rīgā daudziem jāstrādā vairāk par astoņām stundām dienā, tāpat kā mums, lauciniekiem, no agra rīta līdz vakara krēslai un arī naktīs. Kad teliņi nāk pasaulē, jābūt klāt gan kūtī, gan ārā, — teic “Lejasgravu” saimniece.
