Diabēts ir slimība, kas iepriekš nav paredzama. Ja vecākiem ir bijis otrā tipa diabēts, pēc četrdesmit gadiem vajadzētu rūpīgāk pievērsties pareizam uzturam, dzīvesveidam.
Diabēts ir slimība, kas iepriekš nav paredzama. Ja vecākiem ir bijis otrā tipa diabēts, pēc četrdesmit gadiem vajadzētu rūpīgāk pievērsties pareizam uzturam, dzīvesveidam. Taču pirmā tipa diabēts, kad nepieciešamas insulīna injekcijas, iepriekš nav paredzams. Turklāt attīstīties tas var salīdzinoši ātri, pat mēneša laikā. Līdz ar to agrāk noteikta diagnoze nenozīmē labākas prognozes, lai kā vecāki cerētu.
Nesen ģimenes ārsts pie manis atsūtīja 12 gadu vecu puiku, kuram apstiprināta diagnoze — cukura diabēts. Pusaudzim sūdzību nebija, pašsajūta normāla, pie ģimenes ārsta viņš bija devies pēc kāda formāla dokumenta. Iespējams, ārstam viņš likās aizdomīgi tievs, lai gan pusaudža gados arī tas ir grūti vērtējams. Cits strauji izstiepjas un vēlāk atgūst proporcijas. Tomēr šajā gadījumā iemesls bija cukurs. Tā ir pamatanalīze — pārbaudīt cukura līmeni. Turklāt tam nav nepieciešama īpaša laboratorija, glukometrs ir kā mobilais tālrunis — to viegli paņemt līdzi. Arī lauku ambulancēs tas ir. Tā nav nekāda “ekstra”.
Viena no pamatpazīmēm ir pastiprinātas slāpes un urinēšana. Slāpes vecāki varbūt neievēro, urinēšanu gan. Strauji zūd svars —mēnesī apmēram divi kilogrami. Bērniem diabēts ir salīdzinoši reti, tomēr pēdējos gados — biežāk. Iespējams, tagad ir labāka diagnostika, agrāk to vienkārši nekonstatēja. Man zināmajam jaunākajam pacientam nebija vēl gada. Taču tik agri diagnosticēts diabēts var piedzīvot remisiju ap divu gadu vecumu. Ja diabēts konstatēts septiņos astoņos gados, skaidrs, ka slimība ir visam mūžam.
Bieži atklāt slimību palīdz paši vecāki, ārstam būtu jāizvērtē arī mātes intuīcija. Kāpēc ar diabētu slimo biežāk un arvien jaunāki cilvēki? Konkrētas atbildes nav. Otrā tipa diabēts ir saistīts ar iedzimtību, par pirmo tipu valda uzskats, ka tas saistīts ar imunitātes traucējumiem. Jo vājāka cilvēka imūnsistēma, jo lielāks risks saslimt ar diabētu. Vecākiem krietni jāpadomā, kādu pārtiku bērns lieto, vai tā veselību stiprinās vai, gluži otrādi, — nodarīs postu. Aptiekāri jau ir novērojuši — bezrecepšu medikamentus, dažādas uztura piedevas un “bagātinātājus” cilvēki pērk vairāk nekā jebkad.
