Nedēļa pēc Lieldienām lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju sākās ar domām, kā sakopt vidi sev apkārt un attīrīt dabu no ziemas drazām.
Nedēļa pēc Lieldienām lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju sākās ar domām, kā sakopt vidi sev apkārt un attīrīt dabu no ziemas drazām.
Brīvdienās mums bija laiks apdomāt arī ceļošanas iespējas un vēlmes, tādēļ Kokneses tūrisma centrā bija spraiga darba nedēļa. Es atbildēju uz tālruņa zvaniem un ziņojumiem e—pastā, precizēju informāciju un sniedzu konsultācijas par tūrisma iespējām Aizkraukles rajonā. Patlaban vispieprasītākās ziņas ir par aktīvās atpūtas iespējām, un mūsu rajonā ir ko izvēlēties. Pagājušajā nedēļā aktīvo tūrisma sezonu sāka Mazzalves un Kurmenes pagasta gidi un telšu vietas “Lutauši” īpašnieki, robežupes Mēmeles krastā ceļotgribētājiem piedāvājot laivas. Tās var aizvest arī uz to vietu, kur tūristi vēlas sākt vai beigt savu ceļojumu.
Daugavas ūdenstūrisma biznesa pārstāvji gan izteica bažas par naftas piesārņojumu, jo ir pakalpojumu atteikumi. Tūristiem tomēr nav garantijas, ka piesārņojums patiešām neatkārtosies, ir arī šaubas par Daugavas ūdens tīrību patlaban.
Kokneses pilsdrupās tūrisma sezona ar apkārtnes sakopšanas talku sāksies 20. aprīlī. Gatavojoties sezonai, gādājām suvenīrus, informatīvos materiālus un iekārtojām īpašu stendu.
Daudzi jau ievērojuši, ka pie Rīgas — Daugavpils šosejas izvietotas vairākas tūrisma maršrutu shēmas ar informāciju par Latgali, taču nav ziņu par Aizkraukles rajonu. Tas ir Tūrisma attīstības valsts aģentūras projekts, kurā tūrisma informācijas centri sniedza ziņas par saviem rajoniem un priekšlikumus par shēmu izvietojumu. Diemžēl man neviens nevarēja paskaidrot, kāpēc izvietotas Latgales shēmas, taču aģentūras direktors solīja, ka maija vidū tās nomainīs un izvietos informāciju par Aizkraukles rajonu.
Aizvadītajā nedēļā aktīvas debates izvērsās par jaunā Latvijas prezidenta kandidatūrām. Arī es novērtēju jau nosauktās personības. Prezidenta kandidātam būs ļoti jāpārliecina sabiedrība, ka viņš savus pienākumus veiks ne sliktāk par Vairu Vīķi—Freibergu. Tas nebūs viegli. Atcerēsimies, kā savulaik tauta, īpaši vecākie cilvēki, kuri atcerējās Kārli Ulmani, viņu salīdzināja ar Gunti Ulmani. Vēl tagad manas tantes atmiņā Kārlis Ulmanis saglabājies kā prezidents, kuram nav līdzīga, un viņa brāļadēls Guntis, viņasprāt, Kārlim pat blakus nevarot stāvēt…
Domāju, ka tagadējā paaudze visus turpmākos prezidentus tāpat salīdzinās ar Vairu Vīķi—Freibergu. Pārdomas izraisīja televīzijas raidījumā “Kas notiek Latvijā?” izteiktais viedoklis, ka prezidentam jābūt nevainojamai reputācijai. Šodienas sabiedrība ir kā daudzkrāsaina mozaīka — kas vienam ir tikums, citam — netikums. Kuri Temīdas svari noteiks cilvēka reputācijas raudzi? Cik augstu jābūt paceltai personības nevainojamības latiņai? Katrs no mums ētiku un morāli vērtē pēc sava kritērija. Vienam kāds nodarījums ir nenozīmīgs sīkums, citam — pasaules gals.
Manuprāt, prezidentam nevajadzētu pārstāvēt kādu partiju un būt neatkarīgam. Un te atkal jāatceras Kārlis Ulmanis, kurš bija Zemnieku savienības pārstāvis. Viņš arī zemniecības labā darīja tik daudz, kā neviens cits prezidents, un Latvija no tā tikai ieguva. Viņš bija arī pieticīgs un vienkāršs, bieži apmeklēja tieši nabadzīgākos Latvijas iedzīvotājus, iztaujāja par viņu problēmām un centās palīdzēt.
Turpinās Latvijas pilsoņu parakstīšanās par prezidentes apturēto valsts drošības likumu nodošanu tautas nobalsošanai. Par referenduma rīkošanu iestājas inteliģence. Domāju, ka tajā jāieklausās, jo nav garantijas, ka, vajadzīgo parakstu skaitu referendumam nesavācot, Saeima likumu grozījumus tomēr nepieņems. Nebūtu brīnums, ja deputāti to izdarītu arī pēc referenduma, jo mūsu parlamentārieši likumprojektus prot tā samudžināt, ka reizēm paši, šķiet, nezina, par ko īsti balso…
Mani kaitina premjera Aigara Kalvīša valdības solījums apturēt inflāciju, jo lūk valdībai esot izstrādāts plāns. Kur gan ir šis plāns, ja pat dienišķās maizes, piena un gaļas cenas pieaug vai ik dienu? Vai tā nav ņirgāšanās par trūcīgajiem, kad premjers, smaidot kā “saulīte”, aicina tautu piebremzēt ar kredītu ņemšanu, bet taupīt un krāt. Ko šodien ģimene, kurai ir jāskolo bērni, var iekrāt? Varbūt, līdz minimumam samazinot saimniecības izdevumus, nedaudz var ietaupīt, tikai ne iekrāt. Diemžēl cilvēkam, lai dzīvotu, ir jāēd. Un tur nu mēs neko nevaram mainīt — ne taupot, ne krājot.
Par to, cik pacietīgi ir Latvijas pensionāri, pārliecinājos, apciemojot māti un tanti. Abas priecājas, ka viņu pensija indeksēta un tagad ir par četriem latiem lielāka… Mīļie cilvēki, kas šodien ir četri lati? Man bija tik sāpīgi, ka grūti to izteikt. Jau astoto gadu strādājot par tūrisma centra direktori, zinu, kā dzīvo citu Eiropas valstu pensionāri.
Pagājušās nedēļas sensācija numur viens, neapšaubāmi, bija informācija par slepenu dokumentu, kuru viens no Latvijas pelēkajiem kardināliem — miljonārs Aivars Lembergs — un viņa domubiedri 1998. gadā parakstījuši ar sociāldemokrātiem, “Latvijas ceļa” un Pirmās partijas pārstāvjiem. Princips viens — miljonārs maksā un “pasūta mūziku”, un deputāti danco pēc šī grupējuma stabules. Domāju, ka Lembergam Matīsa cietumā vajadzīga viņa cienīga kompānija, un, ja ģenerālprokurors Jānis Maizītis par to parūpēsies, tad tā arī notiks.
Latvija mums ir visskaistākā.
No pieredzes zinu, ka vislabāk ir ceļot tieši pa Latviju. Izbrīvējiet tam laiku, un jums zudīs stress un izklīdīs drūmas domas. Lai jums gaišs un saulains pavasaris un arī kāds skaists vasaras ceļojums!
