Pagājušās nedēļas nogalē atklāja laivošanas sezonu Mēmelē. Pirmajā braucienā devās ūdenstūristi no Latvijas un Lietuvas, taču robežas šķērsošanas kārtības dēļ lietuvieši nedrīkstēja izkāpt Latvijas krastā un otrādi.
Pagājušās nedēļas nogalē atklāja laivošanas sezonu Mēmelē. Pirmajā braucienā devās ūdenstūristi no Latvijas un Lietuvas, taču robežas šķērsošanas kārtības dēļ lietuvieši nedrīkstēja izkāpt Latvijas krastā un otrādi.
Starptautisks projekts
Mēmele ir Latvijas un Lietuvas robežupe. To iecienījuši makšķernieki un ūdenstūristi, tāpēc arī radusies iecere atpūtu pie upes padarīt pēc iespējas ērtāku. Ūdenstūrisma projekts ir Eiropas reģionālās attīstības fonda finansētās programmas “Interreg III A Dienvidu prioritāte” sastāvdaļa. Šis ir pirmais pārrobežu sadarbības projekts, kas saistīts ar tūrismu. Projektā piedalās Mazzalves, Kurmenes un Skaistkalnes pašvaldība no Latvijas, savukārt Lietuvas partneri ir no Biržu rajona.
Pagājušajā gadā izveidotas trīs laivu piestātnes upes krastā Latvijā un trīs — Lietuvā. Latvijas teritorijā pirmā piestātne ir Mazzalves pagasta “Zemturos”, tad Kurmenes pagasta “Saliņās” un Skaistkalnē. Lietuvā laivotāji var piestāt Kvetkos, Spalvišķos un Nemuneles Radvilišķos.
Projekta kopējās izmaksas ir 70 tūkstošu latu. 75 procentus no šīs summas sedz Eiropas reģionālās attīstības fonds.
Traucē robeža
Laiks kļuvis gana silts, un pagājušās nedēļas nogalē pirmās laivas devās lejup pa upi. Lietuviešu ūdenstūristi gan brauca tikai daļu tūrisma trases, jo izkāpt Latvijas krastā viņi nedrīkst — to var darīt tikai robežpārejas punktos.
Savukārt laivotāji no dažādām Latvijas vietām vairāk nekā septiņas stundas cīnījās ar spēcīgo pretvēju, kas pievakarē kļuva pavisam vēss, līdz nonāca Mazzalves pagasta laivu piestātnē “Zemturos”. Noguruši, taču apmierināti, viņi malkoja karstu tēju un dalījās iespaidos par pirmo dienu uz upes. Vairums atzina, ka nebija paredzējuši tik ilgu un nogurdinošu braucienu. Bija jānobrauc vairāki desmiti kilometru. Nepieredzējušam airētājam tas nav viegli. Vairākas laivas apgāzās, un braucējiem nācās “izbaudīt” ledainu peldi.
Loms — fotoaparāts
Braucēji ķēra mantu maisus un “zvejoja” no ūdens fotoaparātus. Turklāt braucēju kolona izstiepās ļoti gara. Pirmās laivas finišēja ap septiņiem vakarā, bet pēdējās — neilgi pirms pusnakts, kad braucēji pilnīgā tumsā kāpa krastā un pa mobilajiem tālruņiem stāstīja, pie kura robežas stabiņa viņus jāmeklē. Viņiem aizbrauca pretī ar automašīnām.
Sagaida “barons Hāns”
Mazzalves pamatskolā laivotājiem bija sagatavoti pārsteigumi. Vispirms naksnīgajā parkā izdevās sastapt jātnieku “baronu Hānu”, tad Mazzalves muižas Zilo dāmu. Kad skolas ēdnīcā bija baudīta Raganas zupa, nogurums bija kā ar roku atņemts, un gandrīz līdz rīta gaismai varēja spēlēt dažādas spēles, laiku pa laikam noskaidrojot, kas īsti muižas ēkā pusnaktī spokojas.
Straujāka upe
Pirmās dienas garā pārbrauciena nogurdināti, arī laivotāji no Latvijas kādu daļu ceļa veica automašīnās, lai laivās sēstos Mazzalves pagasta Krastos. Salīdzinot ar brauciena pirmo dienu, laiks bija lielisks. Arī upes plūdums kļuva straujāks, krasti interesantāki. Zemās, niedrēm aizaugušās pļavas nomainīja pakalni ar dolomīta atsegumiem. Pēc sirsnīgas sagaidīšanas Kurmenes pagasta “Saliņās”, kur varēja nobaudīt karstu zupu, pārbrauciens līdz Nemuneles Radvilišķiem šķita tīrais nieks.
Laivošanas sezona iesākta veiksmīgi. Iespējams, šis laivošanas maršruts kļūs tikpat iecienīts kā nobrauciens pa Gauju vai Amatu un siltās vasaras dienās starp divām valstīm pa Mēmeli peldēs laivas.
