Neretietei Dainai Mačekai dzimšanas diena ir 16. aprīlī. Šopavasar viņai aprit 55 gadi. Pirmie ciemiņi atbrauca jau vakar, savukārt svinības paredzētas šovakar, bet pēdējie apsveicēji nāks vēl arī pirmdien.
Neretietei Dainai Mačekai dzimšanas diena ir 16. aprīlī. Šopavasar viņai aprit 55 gadi. Pirmie ciemiņi atbrauca jau vakar, savukārt svinības paredzētas šovakar, bet pēdējie apsveicēji nāks vēl arī pirmdien. “Ar prieku un labprāt sveicu citus, bet pašai savas jubilejas nepatīk svinēt. Līdz šim veiksmīgi izvairījos no plašām svinībām, bet jūtu, ka šogad nekas neiznāks,” smaidot teic jubilāre.
Prot uzklausīt
Dainas kundze jau vairāk nekā piecus gadus strādā veikalā “Kaimiņi”. Iepriekš strādājusi patērētāju biedrībā, divpadsmit gadu — Ogres autokombinātā par vecāko dispečeri. Pirms pieciem gadiem Dainas kundze pieņēma paziņas aicinājumu doties uz Rīgu un apmēram pusgadu bija pārdevēja “Rīgas miesnieka” veikalā. “Bērni jau bija pieauguši, un tolaik radās sajūta, ka dzīvē kaut kas jāmaina. Rīgā nodzīvoju pusgadu. Aizbraucot uz galvaspilsētu, jutu, ka kļuva vieglāk elpot, bija brīvības izjūta. Cilvēki tur bija vēl sirsnīgāki nekā laukos, vienmēr aprunājāmies, un man bija izveidojies savs pircēju loks. Tolaik saslima māte, un es nevarēju viņu atstāt vienu, tāpēc ātri vien biju spiesta atgriezties Neretā. Liela mana mūža daļa saistīta ar tirdzniecību, tāpēc esmu pārliecināta, ka šajā profesijā ļoti svarīga ir prasme uzklausīt cilvēkus, aprunāties ar viņiem. Veikalā nedrīkst strādāt ar domu, lai tikai kaut ko pārdotu,” atklāj Dainas kundze.
Spēku rod baznīcā
Dainas kundze divus gadus aktīvi dzied Neretas kultūras nama sieviešu vokālajā ansamblī. Svētdienās dzied gan katoļu, gan luterāņu baznīcā. Bieži kopā ar ansambli nākas dziedāt krustībās, bērēs un citos pasākumos dievnamos. “Pati esmu katoļticīgā, taču līdz šim baznīcu regulāri neapmeklēju, un garīgās lietas mani nesaistīja. Tikai vēlāk atklāju, ka ir kāds augstāks, garīgs spēks, kas valda pār mums. Tagad, kad dziedu abās baznīcās, no tā gūstu milzīgu spēku un pozitīvu enerģiju, tur jūtos ļoti labi. Protams, mēģinājumos, kas notiek trīs reizes nedēļā, un koncertos pavadu visu savu brīvo laiku, taču nekad to nenožēlošu, ” pārliecināta jubilāre.
Lasa vecajā drukā
Jubilāre dienas pavada veikalā — tur viņa sastopama katru darbdienu no septiņiem rītā līdz pieciem pēcpusdienā. Dažkārt, ja kolēģes nevar ierasties darbā, Dainas kundze strādā arī brīvdienās. “Agrāk daudz adīju, lasīju grāmatas. Skolas laikā iemācījos lasīt vecajā drukā un jaunībā lasīju skaļi ģimenei un draugiem, jo neviens neprata izlasīt vecos rakstus. Patīk rosīties dārzā, arī tam jārod laiks,” stāsta jubilāre. Dainas kundze izaudzinājusi dēlu Juri un meitu Diānu. Viņai ir divi mazbērni — Nauris un Kristaps. Jubilāre priecātos, ja mazbērnu būtu vairāk, taču pagaidām jāiztiek ar diviem: “Kamēr pati nebiju vecmāmiņa, nesapratu tās draudzenes, kuras var stundām stāstīt par saviem mazbērniem un veltīt viņiem tik daudz uzmanības. Tagad arī pati esmu tāda kļuvusi. Domāju, tas tāpēc, ka, audzinot savus bērnus, biju jauna, bija citas sadzīviskas problēmas un uztraukumi. Tagad esmu savu dzīvi sakārtojusi un mazbērniem varu veltīt uzmanību un mīlestību.”
Spalvas pa gaisu!
Jubilāre stāsta, ka ir ļoti piekāpīga ome un Kristapam ļauj darīt to, ko aizliedz viņa māte, bet tas esot tikai tāpēc, ka mazdēls ir ļoti mīļš. Viņš arī reizēm pie omes paliek pa nakti. “Reiz no rīta atnāk meita, bet mēs abi vēl guļam. Viņa sāk skaļi smieties, es satrūkstos un jautāju, kas noticis? Kristaps pagriezis man muguru, un es domāju, ka viņš vēl aizmidzis, ja tik mierīgs. Izrādās, viņš spilvenā izurbinājis caurumu un uz grīdas paspējis izbārstīt jau lielu daļu spalvu. Toreiz nebāros, bet Kristaps vēl tagad notikušo atceras ar vienu domu — mamma ko tādu nepieļautu!” stāsta Dainas kundze. Vecāmāte un mazdēls kopā spēlē datorspēles, Dainas kundze apguvusi, kā virtuāli jāspēlē basketbols, jācīnās ar “sliktajiem” un jāšauj. Savdabīgs rituāls abiem ar mazdēlu ir grīdas mazgāšana. Ciemojoties pie omes, Kristaps vienmēr vēlas palīdzēt un piedāvā izmazgāt grīdu. “Tas nekas, ka spainī pēc viņa strādāšanas paliek tikai litrs ūdens un man pēc tam grīda jāuzslauka. Galvenais, ka puika grib palīdzēt,” uzskata Dainas kundze.
Atmiņā — rokaspulkstenis
Gatavojoties dzimšanas dienas svinībām, jubilāre jūtas mazliet skumji. 14. aprīlī dzimšanas diena bija viņas mātes brālim, 15. — mātei. “Negribas priecāties, jo atminos skumjos notikumus par tuvajiem cilvēkiem. Visu mūžu atcerēšos mātes brāļa dzimšanas dienas dāvanu, ko no viņa saņēmu vēl pamatskolā — rokaspulksteni,” teic jubilāre. Dzimšanas dienas svinību organizēšanu uzņēmusies meita Diāna, pie viņas mājās arī pulcēsies viesi. Svinības paredzētas arī dārzā, kur var uzcept šašliku un pavakarēt. “Man patīk laiks, kad esmu dzimusi — daba mostas, un var sākt čubināties dārzā. Priecājos par katru dienu, kas man lemta nodzīvot. Nevaru saprast, kā citi var gausties, ka ir grūti. Esmu visu mūžu strādājusi, lai kaut ko nopelnītu, bet vienmēr spēju priecāties par to, ka esmu, ka ārā ir labs laiks un spīd saulīte. Ja vienmēr klātos tikai labi, mēs to nenovērtētu,” domā Dainas kundze.
