PVD Aizkraukles rajona pārvaldes vadītāja aicināja uz sanāksmi Aizkraukles rajona civilās aizsardzības komisijas locekļus, lai pārrunātu, kā atbildīgajiem dienestiem jārīkojas bīstamu putnu un dzīvnieku slimību gadījumā lauku saimniecībās.
Pārtikas veterinārā dienesta (PVD) Aizkraukles rajona pārvaldes vadītāja Nadežda Karpova aicināja uz sanāksmi Aizkraukles rajona civilās aizsardzības komisijas locekļus, lai pārrunātu, kā atbildīgajiem dienestiem jārīkojas bīstamu putnu un dzīvnieku slimību gadījumā lauku saimniecībās.
Viena no bīstamajām slimībām, kas pirms vairākiem gadiem piemeklēja lopus Aizkraukles rajonā, bija mutes un nagu sērga. Toreiz atbildīgo dienestu pārstāvji, operatīvi rīkojoties, spēja ierobežot slimības izplatību. Pēdējos gados sabiedrību satrauc ziņas par putnu gripas uzliesmojumiem. Pagājušajā gadā vairākās valstīs no šīs slimības mira arī cilvēki, taču Latvijā nesaslima ne putni, ne iedzīvotāji. Vairākus beigtus putnus atrada arī Aizkraukles rajonā, taču neviens no viņiem nebija nobeidzies šīs slimības dēļ.
Karpovas kundze informēja, ka arī šogad Latvijā neviens putnu gripas gadījums nav konstatēts un satraukumam nav pamata, tomēr mājputnu īpašniekiem jāievēro piesardzība un atbildīgajiem dienestiem jābūt skaidram rīcības plānam situācijā “kas būtu, ja būtu”.
Nadežda Karpova pastāstīja, ka Aizkraukles rajonā nav lielu putnu fermu, ir tikai pāris saimniecību, kurās ir ap simts putnu, bet pārējās ir vidēji 30 — 35 putni. Taču mazās saimniecības ir bīstamākas, jo tur drošības pasākumiem pievērš
daudz mazāku uzmanību.
Aizdomu gadījumā PVD speciālistu galvenais uzdevums ir neļaut slimībai izplatīties un kopā ar citiem dienestiem rūpēties, lai no tās neciestu cilvēki. Tāpēc šādās situācijās palīgā aicinās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbiniekus, kā arī policistus un zemessargus, lai ierobežotu un uzraudzītu bīstamo zonu. Ja nelaime būs konstatēta pierobežā, aizsardzības zonas uzraudzībai palīgā aicinās arī robežsargus.
Pārrunājuši dienestu rīcību iespējamo slimību gadījumā, civilās aizsardzības komisijas pārstāvji secināja, ka galvenā problēma ir sakaru trūkums, jo, piemēram, zemessargi un VUGD vīri savā starpā pa rācijām sazināties nevar. Arī PVD darbiniekiem vienīgais saziņas līdzeklis ir mobilais tālrunis, taču Aizkraukles rajonā joprojām ir vietas, kur ir problēma sazināties. Trūkst arī karšu, kurās būtu iezīmēti visi lauku ceļi un mājas, lai izsauktie dienesti bez kavēšanās varētu atrast notikuma vietu.
Karpovas kundze atgādināja, ka ikvienā pagastā vajadzētu būt tā sauktajai dezinfekcijas barjerai, kuru šķērsojot automašīnas var izbraukt no slimības skartās aizsardzības zonas. Aizkraukles rajona padomes priekšsēdētājs Pēteris Keišs gan iebilda, ka nav lietderīgi likt katram pagastam tādu izgatavot, un šobrīd nav arī vienota parauga skices, pēc kā tādu pasūtīt. Lietderīgāk būtu izgatavot dažas barjeras un nepieciešamības gadījumā nogādāt, kur vajag.
Savukārt akciju sabiedrības “Latvijas gāze” Jēkabpils iecirkņa meistars Aizkrauklē Artūrs Ciriņš iebilda pret slimo dzīvnieku sadedzināšanu zemē izraktā bedrē. Viņš piedāvāja izgatavot pārvietojamo katlu, kas šādam mērķim īpaši piemērots. Karpovas kundze paskaidroja, ka Latvijā strādā divas firmas, kuras nodarbojas ar lielāku bojāgājušo dzīvnieku likvidāciju, tāpēc jautājums par šāda katla izgatavošanu pagaidām palika neizskatīts.
