Turpinās Latvijas pilsoņu parakstu vākšanas kampaņa par prezidentes apturēto valsts drošības likumu nodošanu tautas nobalsošanai.
Turpinās Latvijas pilsoņu parakstu vākšanas kampaņa par prezidentes apturēto valsts drošības likumu nodošanu tautas nobalsošanai. Iespējams, daudzi vēlētāji uzdod sev jautājumu, vai šāds referendums nepieciešams un vai vajadzētu doties uz parakstu vākšanas vietām. Centīšos izskaidrot savu nostāju šajā jautājumā.
Manuprāt, premjera vēlme lielā steigā panākt neierobežotas pilnvaras attiecībā uz drošības un tiesībsargājošām iestādēm tika īstenota savtīgu interešu labad, nevis tāpēc, lai uzlabotu drošības sistēmas darbu valstī. Šāda rīcība ir absolūti nepieņemama gan pēc formas, gan satura, un to iespējams tieši saistīt ar tiesībsargājošo iestāžu īstenotajām izmeklēšanas darbībām ne tikai pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, bet arī citiem Latvijā ietekmīgiem un bagātiem cilvēkiem, kuri ir cieši saistīti ar valdošo koalīciju.
Grozījumu būtība ir ļoti vienkārša — to pieņemšanas gadījumā paplašinātos cilvēku loks, kam ir iespēja uzzināt informāciju par drošības struktūru darbu, ieinteresētajām personām būtu iespējams ar “savu” cilvēku palīdzību uzzināt, kādas pret viņiem vērstas darbības plāno tiesībsargi, un attiecīgi rīkoties. Grozījumi tika pieņemti tādā steigā, ka, iespējams, valdošās koalīcijas deputāti pat nepaspēja iedomāties, ka tie rada draudus nacionālajai drošībai.
Tāpat vēlētājiem ir svarīgi zināt, ka līdz brīdim, kamēr tiesībsargi nesāka skaļi klauvēt pie valstī ļoti ietekmīgu personu durvīm un meklēt pierādījumus viņu iespējamajai prettiesiskajai darbībai, likumi par drošības iestādēm un to uzraudzību nevienam nešķita nedz nepareizi, nedz uzlabojami.
Pēc Valsts prezidentes lēmuma izmantot Satversmes 72. pantā noteiktās tiesības un rīkot par šo jautājumu tautas nobalsošanu, koalīcija steigšus “ieslēdza atpakaļgaitu”. Līdzīgi kā savulaik “Latvenergo” gadījumā, kad vēlētājiem pietika pakratīt ar pirkstu, lai uzņēmums nekavējoties tiktu iekļauts neprivatizējamo sarakstā, arī šoreiz koalīcija steigšus atcēla visus apšaubāmos grozījumus.
Tajā pašā laikā pie varas esošie politiķi absolūti nepamatoti un demagoģiski apgalvo, ka referendumam ir zudusi jēga, jo antikonstitucionālie likumu grozījumi esot atcelti un tātad balsot pret tiem vairs neesot vajadzības. Visi šie politiķi izliekas nezinām vai nesaprotam tautas balsojuma jēgu. Ja referendumā tauta atceļ apturētos likumus, tad Saeimas deputāti saturiski līdzīgus vairs nevar pieņemt, bet, ja parakstus tautas nobalsošanai neizdodas savākt, tad valdošā koalīcija jau nākamajā dienā var sākt izstrādāt tāda paša vai līdzīga satura grozījumus, kurus prezidente apturēja.
Paskaidrošu, kādēļ tas, manuprāt, ir ļoti svarīgi. Koalīcija plaši pauž viedokli, ka grozījumi drošības iestāžu likumos ir nepieciešami, un tie arī tiks pieņemti — it kā pēc ilgas un rūpīgas visu aspektu izdiskutēšanas. Praksē gan tas liecina tikai par to, ka grozījumi tiks virzīti jau pēc nākamā Latvijas prezidenta stāšanās amatā. Šobrīd mēs nezinām, kādi mehānismi tiks iekļauti jaunajos likumos un kāda būs nākamā valsts prezidenta nostāja un politiskā piederība. Ir ļoti liela iespēja, ka prezidents pārstāvēs kādu no valdošās koalīcijas partijām, un cerēt uz likumu atkārtotu apturēšanu gadījumā, ja tajos atkal tiks iekļautas tiesībsargus ierobežojošas normas, būs naivi.
Tādēļ aicinu visus Latvijas pilsoņus, kuriem rūp valsts tiesiskums, parakstīties par referenduma rīkošanu un piedalīties tajā. Pats darīšu visu iespējamo, lai panāktu tādu jautājuma formulējumu, kas nepieļautu spekulācijas ap likumdošanu, saistītu ar drošības struktūru darbu.
