Aizkraukliete Anita Rasa ir Kristus Spēka Aizkraukles luterāņu baznīcas draudzes priekšniece un arī baznīcas kora “Ceļš” dziedātāja kopš tā dibināšanas.
Aizkraukliete Anita Rasa ir Kristus Spēka Aizkraukles luterāņu baznīcas draudzes priekšniece un arī baznīcas kora “Ceļš” dziedātāja kopš tā dibināšanas. Lieldienas viņai ir pārdomu laiks par Kristus ciešanām, bet garīgās dziesmas veldzē Rasas kundzes dvēseli.
Anita Rasa vienmēr ir dziedājusi, jo dzimusi ģimenē, kurā daudz dziedāts un spēlēti dažādi mūzikas instrumenti. Anitas vectēvs Daudzevas luterāņu baznīcai, kurā viņa 1951. gadā kristīta, pat atvēlēja savas harmonijas. Šajā dievnamā gāja arī viņas vecvecāki.
Anita dziedāja bērnudārzā, vēlāk Jaunjelgavas vidusskolā un kopš 1999. gada — Kristus Spēka Aizkraukles baznīcas korī. Viņa atzīst, ka sirdij vistuvākās ir Ziemassvētku un Lieldienu garīgās dziesmas.
Pārdomu laiks
— Lieldienas ir dvēseles garīgās atveldzēšanas laiks. Klusajā nedēļā katru dienu lūdzu Dievu un domāju, kas notika ar viņa dēlu Jēzu Kristu ceturtdien svētā vakarēdiena laikā, kā piektdienā viņš nesa krustu un, pie tā pienaglots, mira mocekļa nāvē par visas pasaules grēkiem, kā naktī augšāmcēlās, lai atkal būtu mums blakus, spēcinātu un stiprinātu cilvēkus visā pasaulē, — saka Anitas kundze. Anitai Rasai visas četras Lieldienu brīvdienas parasti ir ļoti aizņemtas, jo draudzē šajos kristiešu svētkos ir daudz darāmā.
Jauna atklāsme
Garīgo dziesmu dziedāšana gan savas draudzes baznīcā, gan viesojoties citās draudzēs, viņai allaž ir kā jauna Dieva mīlestības atklāsme. Anitas kundze ir pārliecināta, ka dziedāt Dieva godam ir dvēseles nepieciešamība.
Tas, viņasprāt, ir dvēseles lidojums pretī Lieldienu — Kristus nāves un augšāmcelšanās — brīnumam. Kora diriģente Sulamīte Spriņģe saviem dziedātājiem iemācījusi plašu garīgo dziesmu repertuāru — tajā ir ap pusotra simta dziesmu. Koristi par to ir gandarīti, un Anitas kundze priecājas, ka viņiem dziesmu nepietrūkst, lai kur viņi dziedātu.
Ceļš un dzīvība
— Kristus ir mūsu ceļš un dzīvība. Viņa upuris un nāve pie krusta liek domāt par to, kas ar katru no mums notiks pēc šīs dzīves.
Pusnaktī baznīcā no krusta noņem sēru plīvuru un altāri apklāj baltu, pēc tam iededz visas sveces. Kristus ir augšāmcēlies, un mēs ienākam dievnamā, kurš ir gaišs un svētlaimīga miera pilns. Dziesmas skan no sirds uz sirdi un visiem kopā — uz debesīm. Tobrīd man nereti jāraud, un tad kļūst tik viegli, it kā Jēzus Kristus būtu tieši mūsu dievnamā, — par Lieldienu nakti stāsta Rasas kundze.
Lai gaiši svētki!
— Lieldienās katram gribu novēlēt atrast sevi un kļūt par Dieva bērnu. Lai tie, kuri vēl nav kristieši, padomātu par savas dzīves sūtību un Dieva vietu cilvēku likteņos. Nekad nav par vēlu pievērsties baznīcai un attīrīt dvēseli ar lūgšanām, labiem darbiem un ticību Dieva žēlastībai un grēku piedošanai. Viņš taču ziedoja savu dēlu par mums, tāpēc vislielākais Lieldienu brīnums ir Kristus augšāmcelšanās, kuru slavējam gan lūdzoties, gan dziedot. Lai jums visiem šie svētki ir gaiši un miera pilni!— novēl Anita Rasa.
