Sestdienas rīts pirms Lieldienām daudzevietes Ineses Kļaviņas ģimenē vienmēr ir īpašs. Visi kopā krāso olas, lai Lieldienās izcīnītu olu kaujas un noskaidrotu labākos ripinātājus.
Sestdienas rīts pirms Lieldienām daudzevietes Ineses Kļaviņas ģimenē vienmēr ir īpašs. Visi kopā krāso olas, lai Lieldienās izcīnītu olu kaujas un noskaidrotu labākos ripinātājus.
Olu krāsošanai pirms Lieldienām Kļaviņu ģimene gatavojas jau laikus — krāj sīpolu mizas, sagatavo dabas materiālus.
— Olas krāsojam tāpat kā visi — sīpolu mizās vai melleņu ievārījumā. Mellenes dod zilganpelēku krāsu, savukārt sīpolu mizas — no gaiši dzeltenas līdz pat sarkanbrūnai, — saka Inese Kļaviņa. — Pirms tam samitrinātas olas apviļājam putraimos, rīsos, pielipinām dārzā salasītas smilgas, pirmās zaļās lapiņas. Reiz izmēģinājām arī veikalā pirktās krāsas, taču rezultāts mums nepatika.
Krāsošanā visaktīvāk iesaistās bērni — meita Ance un dēls Emīls. Viņiem par to ir vislielākais prieks. Savukārt tētis ir galvenais eksperts, kurš nosaka skaistāko olu.
Visi ar nepacietību gaida, kad olas izvārīsies un atdzisīs, lai beidzot var apskatīt, cik raibas būs Lieldienu olas.
Svētdienā notiek olu cīņas. Šogad Lieldienās ir arī Ineses mātes vārdadiena. Tāpēc Kļaviņi ar krāsoto olu groziņu dosies uz Aizkraukles pagastu, atbrauks arī abas Ineses māsas ar savām ģimenēm. Notiks olu kauja un ripināšanas sacensības. Pērn tajās uzvarēja Ineses meita Ance.
— Lieldienas ir gaišākie pavasara svētki. Beidzas klusais laiks un var no sirds līksmoties, — saka Inese. — Tās vienmēr svinēja mūsu bērnībā un svin arī tagad. Šāda kopīga darbošanās ģimenei palīdz kļūt stiprākai.
