Valsts augu aizsardzības dienests sāk sabiedrības informēšanas kampaņu „Par Latviju bez latvāņiem”.
Valsts augu aizsardzības dienests sāk sabiedrības informēšanas kampaņu “Par Latviju bez latvāņiem”. Tās laikā izglītos latvāņiem aizaugušās zemes īpašniekus un citus interesentus par efektīvākajām šī auga iznīcināšanas metodēm un veicinās latvāņu apkarošanu Latvijas teritorijā.
Aprīlī dažādos Latvijas reģionos notiks Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) rīkotās informācijas dienas. Vidusdaugavas reģionālā nodaļa, kurā ietilpst Aizkraukles rajons, mūsu puses saimniekus uz izglītojošo pasākumu aicina 20. aprīlī pulksten 10 Jēkabpils rajona Salas pagasta Biržu kultūras namā.
Saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto latvāņu izplatības ierobežošanas programmu 2006.—2012. gadam viens no galvenajiem VAAD uzdevumiem šogad ir sākt latvāņu izplatības monitoringu visā Latvijas teritorijā. Jāizveido arī vienota latvāņu izplatības datubāze.
VAAD direktors Ringolds Arnītis informē: “Tik nopietna cīņa ar invazīvajiem augiem sākta pirmo reizi, un tai jābūt kompleksai un pārdomātai. Mēs varam palīdzēt ar padomu un informāciju, taču kārtīga saimnieka pienākums ir pašam uzturēt kārtību savā zemē. Tādēļ aicinu visus sadarboties ar mūsu inspektoriem latvāņu platību uzmērīšanas procesā.” Aizkraukles rajonā latvāņiem aizaugušās platības apskatīs un uzmērīs Vidusdaugavas reģionālās nodaļas inspektori no Jēkabpils.
Šobrīd latvāņi aug gandrīz visos Latvijas rajonos. 2003. gadā veikts pētījums “Latvānis un tā izplatība Latvijā”, tā autori ir mūsu valsts zinātnieki, viņu vidū arī Skrīveru zinātnes centra agronomijas doktors Andris Lejiņš. Vislielākās ar šo nezāli piesārņotās platības bija Madonas, Cēsu, Talsu, Rīgas un Aizkraukles rajonā. 2001. gadā Aizkraukles rajonā ar latvāņiem bija aizauguši 115 hektāru. Toreiz zinātnieki prognozēja, ka, šo augu neierobežojot, 2005. gadā tas mūsu rajonā būs izpleties 168 hektāru platībā, bet 2010. gadā — jau 270 hektāros. Tā kā līdz šim latvāņu apkarošana bija tikai pašvaldību un pašu zemes īpašnieku ziņā, diezin vai aizaugušās platības ir īpaši samazinājušās un zinātnieku prognozes var būt arī piepildījušās. Aizkraukles rajonā šis grūti apkarojamais augs viskuplāk sazēlis Bebros, Pilskalnē, ceļa Valle—Nereta malās.
Zinātnieki cīņā ar latvāņiem ieteica gan ķīmiskos preparātus, gan regulāru appļaušanu. Taču “Staburags” savulaik rakstīja par vēl kādu ļoti efektīvu metodi, ko izmantoja zemnieki Valles pagastā. Viņu saimniecībās ar latvāņiem lieliski tika galā aitas.
