— Nav ko krāmēties ar sīkām zivtelēm, — nosprieda divi braši iršēnieši Gunārs Romanovskis un Aldis Kalniņš un devās uz copi makšķernieku izslavētajās Ālandu salās.
— Nav ko krāmēties ar sīkām zivtelēm, — nosprieda divi braši iršēnieši Gunārs Romanovskis un Aldis Kalniņš un devās uz copi makšķernieku izslavētajās Ālandu salās.
Ir tāds teiciens: “Atdod velnam mazo pirkstiņu, un viņš paņems visu roku!”. Līdzīgi noticis ar Aldi. Reiz pabijis Ālandu salās, no šī “niķa” viņš vairs nespēj atteikties — tur viņš bija jau sešas reizes. Ziemā gan pirmo reizi.
Kotedžas ar ērtībām
Copes braucienā pie somiem Aldim un Gunāram pievienojās arī četri labi paziņas no Rīgas. Līdz Tallinai viņi devās ar automašīnu, tālāk — ar prāmi. Biļete vienam cilvēkam izmaksāja ap 80 latu (cenā bija iekļauta arī mašīnas ar piekabi un sniega motocikla transportēšana).
Vasarā ceļojuma izmaksas ir krietni mazākas. Kad vīri brauciena beigās (tas ilga sešas dienas, divas pavadot ceļā) sarēķināja visus izdevumus, ieskaitot gan kotedžas īri, gan makšķerēšanas licenci, kopā iznāca 1150 eiro.
Kotedžās ir gultas, ledusskapis, kafijas automāts, elektriskā plīts, duša, elektroapsilde. Arī pirts. Vislielākais kotedžu pieprasījums ir no jūnija vidus līdz augusta vidum. Ziemā lielākā daļa no tām bija slēgtas.
Lielākā nepieķeras
Par to, ka brauciens nav velts, liecināja paprāvais asaru loms. Viņi šajos ūdeņos ķeras visu gadu. Aldis stāsta, ka viņš šoreiz noķēris pamaz zivju — ap 30 kilogramu, pārējiem vīriem loms bijis krietni lielāks — ap 50 — 60 kilogramu. Ēsmai izmantoja odu kāpurus. Tos gan vīri bija paņēmuši līdzi no Latvijas. Lai gan klīst runas, ka Somijas lielākā zivs katru gadu tiek noķerta tieši Ālandu salās, iršēniešiem viņa šoreiz nepieķērās. Prāvākais asarēns svēra ap 450 gramu.
Tā kā īsti nebija sezona, makšķernieku bija maz. Labākais lašu ķeršanas laiks Ālandu salās ir no aprīļa līdz jūnijam, foreļu — pavasarī, bet līdakas vislabāk ķeras no rudens līdz ziemas sākumam.
Vīri ceļojuma laikā zivis gan neēda, viņi labprātāk “piesēja dūšu” ar līdzpaņemto speķi. Sasaldēto asaru tīrīšanas prieku viņi “uzdāvināja” sievām.
Uz zveju Ālandu salās var doties, arī izmantojot ekskursiju biroju pakalpojumus.
Mazliet no ģeogrāfijas
6500 Ālandu salu ir viens no skaistākajiem salu arhipelāgiem pasaulē. Līdz tām var nokļūt tikai ar kuģi vai lidmašīnu. Viena no lielākajām kuģu piestātnēm ir Marienhamina. Pilsētā dzīvo 11 tūkstošu iedzīvotāju, un vietējie to dēvē par Ālandu salu galvaspilsētu. Tur ir plašākais vēstures un mākslas muzejs, kurā atainota ālandiešu dzīve kopš seniem laikiem. Savukārt Jūras muzejā ir pasaulē labākā burulaivu ekspozīcija. Lielākās salas ir savienotas ar tiltiem. Salas iecienījuši ne tikai makšķernieki, bet arī riteņbraucēji.
Kopš 1921. gada Ālandu salas ir Somijas sastāvā. Ālandiešiem ir savs parlaments, savs karogs, savas markas. Ālandu salās mīt 20 tūkstošu iedzīvotāju. Viņu dzimtā valoda ir zviedru.
… un vēstures
Gadsimtiem ilgi Ālandu salas bija zviedru pakļautībā. Aizsardzībai no Austrumiem viņi uz salām cēla cietokšņus. Līdz mūsdienām saglabājies tikai 14. gadsimtā celtais Kastelgholma cietoksnis. 19. gadsimtā Ālandu salas savā varā pārņēma krievi. 1830. gadā viņi uzcēla milzīgu cietoksni, kurā varēja izvietot divarpus tūkstošu karavīru. Diemžēl Krimas kara laikā to sagrāva. 1861. gadā Krievijas cars Aleksandrs II pavēlēja uz salām uzcelt pirmo un līdz šim vienīgo pilsētu. Savas sievas Marijas godami viņš to nosauca par Marienhaminu.
Baznīcu parāde
Ālandu salās ir Somijas vecākās 12. gadsimta baznīcas. Viena no ievērojamākajām ir Svētās Brigitas baznīca Lemlandē. Uz tās sienām nesen atrasti 13. gadsimta sienu gleznojumi. Par visvecāko un visskaistāko Somijas baznīcu uzskata Kumlinga baznīcu, kurā apskatāmas 500 gadu vecas freskas. Toties Hammallandas baznīca ir ievērojama ar savu lielumu — tā spēj uzņemt ap 600 cilvēku.
