— Aivars vēl arvien cietumā, Daugavā piesārņojums, Repšes krēsls ļogās, kūlu dedzina, Abreni iemaina pret ēzeļa ausīm — viss, es šo negatīvo informāciju vairs nevaru paciest, tā mani dara nelaimīgu!
— Aivars vēl arvien cietumā, Daugavā piesārņojums, Repšes krēsls ļogās, kūlu dedzina, Abreni iemaina pret ēzeļa ausīm — viss, es šo negatīvo informāciju vairs nevaru paciest, tā mani dara nelaimīgu! — vakar iebļāvās Izabella un prom uz veikalu bija.
Nauda, kura pie Izabellas jau tā neturējās, tagad no viņas maciņa pazūd gaismas ātrumā.
— Tas man uz nervu pamata, kad uzēdu šokolādi un pa virsu uzkožu “Muižkunga” desu, dzīve šķiet laimīgāka, — tā gastronomiskās izvirtības attaisno Izabella.
Taču man tagad gaidāmi grūti laiki. Izabella no draudzenes uzzinājusi, ka laime jāprogrammē. Vakar viņa man parādīja programmas melnrakstu. Pirmais punkts — pēc iespējas retāk ieslēgt televizoru. Nesaprotu, kā bez tā vispār var dzīvot? Protams, seriāla “Neprāta cena” skatīšanos, no programmas viņa nav izsvītrojusi. Bet tur taču ir īsta trakomāja! Visām būs bērni, daža pat nezina, no kā, turklāt galvenā varone aizbrauc uz klosteri. Tādu skatoties, cilvēks patiešām jūtas kā nelaimes čupiņa. Tur taču nav neviena īsti laimīga cilvēka!
Laimes programmā ir arī garderobes maiņa atbilstoši pavasara modei, svētceļojums uz Izraēlu, suši restorāna apmeklējums. Ļoti šaubos, vai mani šī programma darīs laimīgāku. Vecajai dzīvei nebija nekādas vainas!
Indriķis
