Pirms kāda laika “Staburagā” publicētā vēstule “Nevērības dēļ zaudē tuvāko cilvēku” šobrīd ir viens no visvairāk komentētajiem rakstiem “Staburaga” interneta mājaslapā.
Pirms kāda laika “Staburagā” publicētā vēstule “Nevērības dēļ zaudē tuvāko cilvēku” šobrīd ir viens no visvairāk komentētajiem rakstiem “Staburaga” interneta mājaslapā. Katram, kuram iespēja tikt pie datora, par šo gadījumu ir ko teikt. Vieni aizstāv medicīnas darbiniekus, otri piedzīvojuši ko līdzīgu, tikai atšķirībā no vēstules autora internetā slēpjas aiz tā sauktajiem nikiem jeb segvārdiem.
Pēc vēstules publicēšanas man piezvanīja kāda paziņa un izstāstīja līdzīgu gadījumu. Pati mēģināju atcerēties reizes, kad esmu meklējusi medicīnas darbinieku palīdzību vai rakstījusi par nebūšanām slimnīcā vai poliklīnikā. Man paveicies, jo līdz šim esmu saņēmusi labu ārstēšanu un aprūpi, taču nācies novērot arī ne visai patīkamas situācijas.
Reiz pēc kādas publikācijas avīzē poliklīnikā tika sasaukta pat ārstu sapulce, kurā sprieda, kā uz rakstu reaģēt. Beigās mediķi vienojās sūdzību ignorēt. Visvairāk satrauc tas, ka šādos nepatīkamos brīžos konfliktā iesaistītās puses, cilvēki, kuri saņēmuši pārmetumus un jūtas aizvainoti, domā tikai par savu labo slavu, nevis problēmas patieso būtību.
Daži vēstules komentētāji uzskata, ka pie visa vainīgs laikraksts, kurš publicē šādas vēstules un nepatīkamos gadījumus dara zināmus sabiedrībai. Taču laikraksta darbinieki nav vainojami problēmās, kas valda veselības aprūpes sistēmā vai kādā konkrētā ārstniecības iestādē. Protams, konfliktā iesaistītajām pusēm vienmēr būs savs atšķirīgs skatījums, un vainīgi, kā allaž, būs žurnālisti, jo viņi ir pa vidu diviem dzirnakmeņiem.
Bet varbūt ir laiks “izvilkt galvu no smiltīm” un paraudzīties, kas notiek mums apkārt? Tomēr laikam vieglāk dzīvot, zinot, kas notiek, taču izliekoties, ka viss kārtībā. Noteikti labāk būtu, ja viss notiktu paklusām, taču, noklusējot nepatīkamos gadījumus, tos nevar padarīt par nebijušiem. Žēl, ka pēc šādiem gadījumiem sabiedrība “pašūmējas”, kaislības pierimst, un viss turpinās kā agrāk, līdz kāds atkal uzdrošinās lietas nosaukt īstajos vārdos.
