Lemberga arests, tautas nobalsošana par prezidentes neizsludinātajiem likumiem un iespējamā Saeimas atlaišana, augstā inflācija…
Lemberga arests, tautas nobalsošana par prezidentes neizsludinātajiem likumiem un iespējamā Saeimas atlaišana, augstā inflācija… Šķiet, nekas vairāk Latvijas iedzīvotājus šobrīd neinteresē. Varbūt vēl agrīnais šīgada pavasaris. Tomēr, izrādās, reizēm mēs padomājam arī par nākotnes lietām. Latvijā mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra “TNS Latvia” par to veikusi pētījumu. Tieši tāda pati aptauja veikta 25 Eiropas Savienības valstīs, un viedokļi par nākotnes problēmām ir atšķirīgi.
Eiropas Savienības valstu pilsoņus, domājot par nākamajām paaudzēm, visvairāk satrauc divas problēmas — bezdarbs (40 procentu iedzīvotāju) un pensijas nodrošinājums (30%). Satrauc arī dzīves dārdzība (26%) un augstais noziedzības līmenis (25%). Latvijā situācija ir krasi atšķirīga. Mēs visvairāk esam nobažījušies par izglītības iegūšanas iespējām — par to uztraucas gandrīz puse mūsu tautas (47%). Turpretī Eiropā izglītības iegūšana problemātiska liekas tikai 18% iedzīvotāju. Tas, ka latvieši vienmēr ir tiekušies pēc izglītības, nav nekas neparasts. Tikai ar zināšanu “karogu” jau vēsturiski esam izgājuši pasaulē un darīsim to arī turpmāk. Bažas acīmredzot par to, ka maksa par studijām kļūst arvien augstāka, un ne katram tas pa kabatai.
Nedaudz vairāk kā citus eiropiešus mūs satrauc noziedzības (29%) un dzīves dārdzības (28%) pieaugums nākotnē. Vairāk kā citviet Eiropā raizējamies par veselības aprūpi. Tas arī saprotams — ja mūsu veselība arī turpmāk būs atkarīga tikai no aploksnītes biezuma un pazīšanās mediķu aprindās, uz rožainu nākotni nav ko cerēt. Toties mūs nemaz tik ļoti, kā varētu domāt, neuztrauc bezdarbs (24%).
Šajā pētījumā mani visvairāk pārsteidz mūsu apmierinātība ar pensiju sistēmu. Tikai 8 procentus Latvijas tautas (pretēji trešdaļai iedzīvotāju citviet Eiropā) uztrauc tas, kāda nākotnē būs pensija. To varētu vērtēt kā uzticēšanos vecajai nodrošināšanas sistēmai valstī, nevis privātajiem pensiju fondiem. Aptaujātie cilvēki, šķiet, nav padomājuši pāris paaudžu tālāk: ja mirstība arī turpmāk tikpat katastrofāli pārsniegs dzimstību, valstī nepietiks iedzīvotāju darbspējīgā vecumā, kuri nopelnītu pensiju atpūtā aizgājušajiem. Un tad var nākties strādāt līdz 70 gadiem un pensiju pat nepagūt saņemt. Tā jau būs nākotne bez nākotnes.
